Dzimis 1897. g. 15. apr. Vecvāles pag. Eidukos gadījuma darbu strādnieka un mūziķa ģimenē.

Tēvs Mārcis, māte Kristīne, dz. Bērtulsone. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Valmieras ministrijas skolā, Valmieras tirdzniecības skolā (beidzis 1915. g.).

1. pasaules kara laikā 1915. g. rudenī pārcēlies uz Tērbatu, iestājies Tērbatas komercskolā (beidzis 1918. g.).

Mācību laikā spēlējis igauņu biedrības Vanemuine simfoniskajā orķestrī un operetē, mācījies Tērbatas mūzikas skolā.

1920.–23. g. studējis tieslietas TU Juridiskajā fakultātē.

Latvijas sūtniecības pilnvarojumā vadījis bēgļu reevakuāciju no Tērbatas.

1923. g. atgriezies Latvijā un turpinājis tieslietu studijas LU.

No 1930. g. 15. maija Rīgas apgabaltiesas jaunākais tiesamatu kandidāts; strādājis Rīgas iecirkņu izmeklēšanas tiesneša pakļautībā un pildījis atsevišķus uzdevumus.

1932. g. beidzis LU Tiesību nodaļu.

No 1932. g. jūl. Rīgas apgabaltiesas vecākais tiesamatu kandidāts, (1935. g. 1. okt. iecelts par izmeklēšanas tiesnesi; 1937. g. 29. apr. apstiprināts amatā).

No 1939. g. 9. nov. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā.

Trīs gadus studējis Latvijas konservatorijā vijoles klasē, 1923. g.–1934. g. maijā bijis Nacionālās operas orķestra vijolnieks.

Darbojies Latvijas Mūziķu biedrībā (priekšnieks), Mūziķu savstarpējās dzīvības apdrošināšanas biedrībā (dibinātājs, padomes priekšsēdētājs), Mūziķu krājaizdevu sabiedrībā (valdes priekšsēdētājs), bijis Rīgas filharmonijas līdzdibinātājs, Latvijas Mūziķu biedrības žurnāla “Latvijas Mūziķis” redaktors.

1933.–34. g. darbojies partijā “Demokrātiskais centrs”.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. dec. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 1. kriminālnodaļā.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Vēlāk izceļojis uz Kanādu.

Miris 1971. g. 9. maijā Toronto, Ontārio provincē, Kanādā.

Apbedīts Jorkas kapsētas latviešu nodalījumā.

Precējies 1924. g. 16. jūl. ar Irmu Kristīni Pētersoni, meita Renāte, prec. Garklāva (dz. 1926. g. 19. nov.).

Studentu korporācijas “Vendia” filistrs dibinātājs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 834., 835. l.; 7427. f., 1. apr., 7840. l.; EVP; Vendia. 1927–1987. Toronto, 1987; LUAJ.

No V. Pulciņa 1940. g. 17. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Tēvs bija laukstrādnieks, pēc kara dienesta pārnācis uz Valmieras pilsētu, kur nodarbojies kā gadījuma darbu strādnieks un mūziķis – spēlējis [..] izrīkojumos. Pasaules kara laikā iestājās kā transportstrādnieks uz dzelzceļa Valmieras stacijā, kur strādājis līdz pensijai. Apmeklēju ministrijas skolu pie Valmieras skolotāju semināra [..] jau no mazotnes pašmācības ceļā iemācījos spēlēt vijoli, vēlāk arī klavieres un jau no 1913. gada [spēlēju sarīkojumos], tādējādi piepalīdzot tēvam un sagādājot līdzekļus skolas apmeklēšanai. [..] Laika periodā līdz 1934. gadam strādāju mūziķu organizēšanā viņu profesionālā organizācijā – Latvijas mūziķu biedrībā, kuras priekšgalā kā valdes priekšsēdētājs sastāvēju vairākus gadus līdz 1934. gadam. Savā darbības laikā centos apvienot visus profesionālos mūziķus biedrībā. Bez biedrības bēru fonda izveidoju jaunus fondus, kā darba aizsardzības un citus. Kad savā laikā izcēlās orķestra streiks, tiku ievēlēts streika komitejā. Vēlākus gadus vadīju Operas orķestra kolektīva koncertus Rīgas Jūrmalā. Manas darbības rezultātā radās Operas un Radiofona orķestra apvienotie simfoniskie koncerti, mūziķu dienas, Rīgas 176 filharmonijas, Latvijas mākslinieku savienības nodibināšana, kas pēc 1934. gada notikumiem tika slēgtas.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 835. l., 25. lp.)