Dzimis 1886.gada 19.decembrī Bebru pagasta Beitatos (Beicāļos ?), lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris.

Latvietis, luterticīgs. Mācījies Vietalvas pagastskolā. 1907. g. beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju.

1912. g. beidzis TU Juridisko fakultāti. 1912. g. sept. brīvprātīgi iestājies Krievijas armijas 27. artilērijas brigādes 4. baterijā (1914. g. febr. atvaļināts un paaugstināts rezerves praporščika dienesta pakāpē).

Strādājis par zvērināta advokāta A. Berga palīgu Rīgā.

1914. g. jūl. iesaukts karadienestā Krievijas armijā. 1. pasaules kara laikā no 1914. g. sept. Viļņas komandanta adjutants, no 1915. g. sept. Vitebskas komandanta adjutants, no 1916. g. janv. 2. Petrogradas komandantūras komandanta adjutants. No 1917. g. apr. dienējis 2. atsevišķajā smagās artilērijas divizionā, no maija diviziona adjutants. 1917. g. nov. paaugstināts par podporučiku. Piedalījies kaujās pret vāciešiem un austriešiem. 1918. g. martā ieskaitīts Krievijas armijas rezervē, jūl. atgriezies Latvijā.

No 1918. g. 18. dec. Rīgas pilsētas 7. iecirkņa miertiesnesis. 1919. g. pavasarī (lielinieku varas laikā) tautas tiesnesis Rīgā. Pēc lielinieku padzīšanas 1919. g. jūn. atjaunojis miertiesneša darbību 7. iecirknī; 12. jūn. komandēts uz Madlienu un Stukmaņiem “savākt un sakārtot no komunistiem pamestās tautas tiesu aktis”. 1919. g. 19. aug. iecelts par miertiesnesi, 1920. g. 20. sept. par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1921. g. 25. okt. par apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru,

1923. g. 23. janv. par Tiesu palātas prokuroru. 1926. g. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

No 1926. g. 22. sept. zvērināts advokāts Rīgā. Bijis partijas “Nacionālā apvienība” biedrs. Latvijas Tautas universitātes krimināltiesāšanas kārtības kursa lektors.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. janv. nav uzņemts Latvijas PSR Advokātu kolēģijā. Nodarbojies ar lauksaimniecību savās lauku mājās Inčukalna pag. Vecvangažos.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 13. aug. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Rīgā. 1942. g. 8. janv. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita, jo iecelts par dibināmās Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Tiesu palātas Krimināldepartamenta priekšsēdētāju.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

1944. g. okt. devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. g. izceļojis uz Austrāliju.

Miris 1959. g. 31. maijā Adelaidā, Austrālijā.

Apbalvojumi: Krievijas Sv. So II, III šķ., Sv. Ao III šķ.

Precējies ar Paulīni Kalniņu (dz. 1889. g. 27. okt. Rīgā–1975. g. 3. nov. Austrālijā), meitas Nora (dz. 1911. g. 12. maijā - 2001.g. 2.apr., juriste) un Mirdza (dz. 1914. g. 9. janv.).

Akadēmiskās vienības “Atauga” vecbiedrs dibinātājs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 28. l.; 27. apr., 6. l.; 7354. f., 1. apr., 12. l.; 1638. f., 1. apr., 21. l.; 2996. f., 1. apr., 7789. l.; 5601. f., 1. apr., 124. l.; Akadēmiskā biedrība Atauga. 1909–1959. Ziemeļblāzma, 1961. 193., 194. lpp.; Jaunā Gaita. 1964. Nr. 48; Ātrens J. Miris V. Alksnis. Izcils latviešu tiesībnieks aizsaulē. Austrālijas Latvietis. 1969. g. 13. jūn.; Dārziņa D. Voldemāra Alkšņa piemiņai. Akadēmiskā Dzīve. 1969. g. Nr. 12; LA 1919–1945.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja F. Gailīša raksta V. Alksnim 1920. g. 8. janv.: “Pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas nodaļu plenārsapulces lēmumiem no 11. decembra 1919. g. un 3. janvāra š. g., uzdodu Jums uzņemties Rīgas apgabaltiesas padoto miertiesnešu darbības revīziju.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 6. l., 16. lp.)

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša raksta Zvērinātu advokātu padomei 1926. g. 16. sept.: “Uz zvērinātu advokātu padomes š. g. 3. septembra rakstu Nr. 3537 varu dot par bij. Tiesu palātas prokuroru Alksni tikai vislabāko atsauksmi. Par juridiskām zināšanām kriminālistikā, saprotams, būs lieki runāt, bet arī civilos jautājumos viņš, pēc manām domām, ir pietiekoši sagatavots, jo savā laikā bijis advokāts. Mūsu pazīšanās pastāv no tā laika, kad viņu iecēla par Tiesu palātas prokuroru, t. i., no 1923. g. sākuma. Par šo laiku esam bieži satikušies ne tikai darbā, bet arī privātā dzīvē un tamdēļ par viņa morāliskām īpašībām varu teikt tikai visu labu.”  (LNA LVVA, 7354. f., 1. apr., 12. l., 13. lp.)