Volferts fon Rādens

Par Personu
Vietas
Atmiņas
Līdzjūtības
Sludinājumi
Saiknes
Notikumi

Pievieno šai personai bildi!

Dzimšanas datums:: 15.05.1893
Miršanas datums:: 00.00.1943
Mūža garums:: 49
Dienas kopš dzimšanas:: 48061
Gadi kopš dzimšanas:: 131
Dienas kopš miršanas:: 29934
Gadi kopš miršanas:: 81
Pirmslaulību (cits) uzvārds:: Volferts Gerhards fon Rādens
Kategorijas:: 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Aristokrāts, Barons, Muižnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:: latvietis, vācietis
Kapsēta:: Norādīt kapsētu

Dzimis fon Rādens 1893.gada 15.(27.) maijā Asaros

Izglītību guvis Jelgavā guberņas ģimnāzijā, pēc tam mācījies Vācijā Lignicas karaskolā

. No 1911.gada dienestā Vācijas impērijas armijā, karogjunkurs. Dienēja Prūsijas ķeizariskajā Aleksandra gvardes grenadieru pulkā, bija karodznieks.

Piedalījies I pasaules karā no 1914. gada maija, kā leitnants - izlūku bataljona komandieris. 3 reizes ievainots, apbalvots: ar Vācijas Dzelzs krusta I un II šķiru; Vācu sudraba krustu par tuvcīņu; Hoencollernu krustu ar zobeniem.

Demobilizējies no vācu armijas 1918. gada rudenī kā virsleitnants.1918. gada novembra beigās Jelgavā noorganizējis pašaizsardzības vienību - t.s. Rādena rotu - kuras priekšgalā stājās Latvijas zemessardzes dienestā, piedalījās Latvijas Neatkarības karā.

1919.gada februārī paaugstināts par ritmeistaru.

No 1919.gada 12.jūlija majors, Latvijas baltvācu zemessargu – landesvēra virsštāba priekšnieks - majors. Cīnījās pret lieliniekiem Latgales frontē. No decembra vienības faktiskais komandieris.

1920.gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

No 1920.gada 1.aprīļa 13.Tukuma kājnieku pulka 3.bataljona komandieris.

1921.gada martā atvaļināts no dienesta.

1922.gadā pulkvežleitnanta pakāpe tika anulēta, fon Rādens tika degradēts par kapteini.

No 1921. līdz 1939.gadam nodarbojās ar lauksaimniecību Meijmuižā pie Jelgavas. Pārējos īpašumus, izņemot muižas ēkas un 50 ha neatsavināmo daļu, Latvijas valdība agrāreformas ietvaros nacionalizēja.

No 1934.gada bija Baltijas landesvēra un 13.Tukuma kājnieku pulka bijušo karavīru biedrības priekšsēdētājs, Vācbaltiešu tautas kopas Latvijā valdes loceklis.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.

1939. gadā kā vācbaltietis bija spiests pamest Latviju.

1939.gadā mobilizēts vērmahtā kā virsleitnants, no 1943.gada 18.jūnija pulka komandieris, kapteinis.

Pazudis bez vēsts 1943.gada 1.oktobrī kaujās pie Kijevas.

Apbalvojumi: