Vladislavs Staņislavs Rejmonts (poļu: Władysław Stanisław Reymont), dzimtais uzvārds Rejments (poļu: Rejment); dzimis 1867. gada 7. maijā, miris 1925. gada 5. decembrī) bija poļu rakstnieks.

1924. gadā ieguva Nobela prēmiju literatūrā par romānu "Zemnieki" (Chłopi, 1904-1909).

Otrs pazīstamākais Rejmonta darbs ir romāns "Apsolītā zeme" (Ziemia Obiecana, 1899), pēc kuras motīviem 1974. gadā Andžejs Vajda uzņēma pazīstamu kinofilmu.

Dzimis Radomsko pievārtē deviņu bērnu ērģelnieka ģimenē.

Bērnību pavadīja Tušinā. Agri pameta skolu, - vienīgā pabeigtā izglītība Rejmonta mūžā bija drēbnieka amats, tomēr nevienu dienu Rejmonts nepavadīja drēbnieka amatā. Tā vietā viņš pievienojās ceļojošajai teātra trupai (1884. — 1887.). Vēlāk strādāja par dzelzceļa kalpotāju. 1888. gadā apmeklēja Parīzi un Londonu kā vācu spiritista mēdijs.

1892. gadā avīzē Głos tika publicēti Rejmonta raksti, ko viņš rakstīja, dzīvodams Koluškos un Skerņevicē. 1893. gadā apmetās Varšavā un sāka pelnīt, publicējot daiļliteratūru. Tomēr finansiālu stabilitāti Rejmonts sasniedza, saņemdams 40 000 rubļu kompensāciju par ievainojumiem, ko ieguva avarējot Varšavas - Vīnes vilcienam.

1924. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā par romānu "Zemnieki", pārspēdams tādus kandidātus kā Tomasu Mannu, Maksimu Gorkiju un Tomasu Hārdiju. Arī sabiedriskā doma pašā Polijā uzskatīja, ka izcilāks kandidāts no Polijas būtu Stefans Žeromskis.

Pēdējais publicētais Rejmota darbs bija stāsts "Dumpis" (Bunt, 1924), kura motīvs ir ļoti līdzīgs Džorža Orvela "Dzīvnieku fermai", tomēr nav zināms vai Orvels, kura darbs tika publicēts 1945. gadā, bija pazīstams ar Rejmonta stāstu.

Vladislavs Rejmonts mira 1925. gadā.