Dzimis 1881. g. 2. okt. Daugavpilī Pēterburgas–Varšavas dzelzceļa ierēdņa (kolēģijas reģistratora) ģimenē, bērnību pavadījis Kauņas gub. Šauļu apr. (tag. Lietuvā).

Tēvs Vladislavs, māte Johanna, dz. Danielsena. Lietuvietis, luterticīgs.

1903. g. sept. beidzis PU Juridisko fakultāti.

No 1903. g. sept. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā; strādājis par sekretāra palīgu civilnodaļā, pēc tam par sekretāru kriminālnodaļā.

1904.–05. g. obligātajā karadienestā Krievijas armijā, 113. kājnieku pulkā Šauļos (tag. Lietuvā), nokārtojis pārbaudījumu un paaugstināts par rezerves virsnieku (praporščiku).

No 1906. g. aug. vecākais tiesamatu kandidāts. 1906. g. nov. iecelts par Cēsu apr. IV iecirkņa izmeklēšanas tiesnesi Madonā, no 1912. g. febr. (tiesas iestādes likvidētas) tādā pašā amatā Rīgas pilsētā.

1913. g. sasniedzis galma padomnieka civildienesta rangu. 1914. g. aug. mobilizēts Krievijas armijā.

1. pasaules kara laikā virsnieks 10. dzelzceļa bataljonā, kara tiesu iestādēs, kara tiesamatu kandidāts, 1916. g. 21. jūl. paaugstināts podporučika dienesta pakāpē.

1918. g. 16. dec. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli. 1919. g. 13. aug.–1920. g. 26. febr. pārzinājis izmeklēšanas tiesnešu darbību. No 1921. g. 25. okt. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs; bijis 3. kriminālnodaļas vadītājs.

1924., 1925. un 1926. g. lūdzis piešķirt sev notāra amata vietu Rīgas pilsētā, taču lūgums nav apmierināts.

Miris Rīgas pilsētas 1. slimnīcā 1930. g. 15. okt.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.

Precējies ar Pēterburgas 2. ģildes tirgotāja meitu Tatjanu Kolupajevu (1884. g. 23. janv.–1919. g. 1. jūl. Rīgā), dēls Vladislavs (dz. 1903. g. 13. sept.; jurists, vācu okupācijas laikā 1941.–44. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Liepājas apgabaltiesas loceklis civilnodaļā), meitas Tatjana (dz. 1904. g. 5. nov.), Anna (dz. 1907. g. 28. nov.).

Otrreiz precējies 1923. g. 11. martā ar Margaritu Trofimovu (dz. 1893. g. 22. sept. Rīgā), meita Marianna (dz. 1930. g. 16. janv.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 64. l.

No V. Daukšas lūguma Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministram P. Juraševskim 1918. g. 11. dec.: “Iedrošinājos laipni Jūs lūgt iecelt mani, ja tas iespējams, par Rīgas apgabala tiesas locekli. 1903. gadā es nobeidzu Pēterpils [Pēterburgas – red.] universitāti un tai pašā gadā iestājos Rīgas apgabala tiesā kā kandidāts, bet 1906. gadā tiku iecelts par izmeklēšanas tiesnesi: papriekš Madonā, pēc tam – Rīgā.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 64. l., 6. lp.)

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja F. Gailīša 1919. g. 1. dec. V. Daukšam izsniegtās apliecības: “Šī apliecība izdota Rīgas apgabaltiesas loceklim Vladislavam Daukša[m], ka viņš uz Rīgas Policijas valdes raksta pamata no 25. novembra š. g. Nr. 365 ir atsvabināts no nakts apsardzības dienesta.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 64. l., 18. lp.).

No V. Daukšas 1930. g. 2. okt. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Pagodinos ziņot, ka, sākot ar 3. oktobri š. g., es slimības dēļ tieku ievietots Rīgas pilsētas slimnīcā ārstēšanai, kamdēļ no 3. oktobra š. g. nevarēšu izpildīt kādu laiku savus pienākumus.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 64. l., 64. lp.)