Vladimirs Nabokovs bija ASV krievu izcelsmes rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis.

Vladimirs Nabokovs savos darbos līdz augstai meistarībai izkopa gan dzimto krievu, gan angļu valodu, ko zināja kopš bērnības, un ko pieņēma kā savu pēc došanās emigrācijā uz ASV (Rietumu pasaulē viņš kļuva pazīstams ar angļu valodā rakstītajiem romāniem). Jāatzīmē rakstnieka neparasti spilgtā stilistika un izteiksmes līdzekļi.

Pasaules ievērību Nabokovam atnesa 1955. gadā publicētais romāns Lolita, kurā atklāta pedofilijas tēma.

Nabokova prozai raksturīgas gan tradicionālā reālisma, gan modernisma iezīmes, piemēram, parodija, rotaļāšanās ar valodu, reminiscenses un slēpti citāti. Nabokovs bijis radikāli kritiski noskaņots pret marksismu unfreidismu.

Rakstnieks dzimis krievu politiķa ģimenē, 1919. gadā emigrēja no Krievijas. Viņš dzīvoja Kembridžā, Berlīnē, Parīzē, bet no 1940. gada - ASV (1945. gadā kļuva par ASV pilsoni), bet no 1960. gada - Šveicē.

Vladimirs Nabokovs dzimis Sanktpēterburgā senā, pazīstamā un bagātā aristokrātu ģimenē. Viņa vecvectēvs bija pazīstams ceļotājs, vectēvs bija justīcijas ministrs, bet tēvs — Pirmās valsts Domes loceklis. Viņš guva teicamu izglītību.

Sanktpēterburgā Vladimirs publicēja pirmos divus dzejas krājumus (1914. un 1918. gadā), bet 20 gadu vecumā (1919. gadā) kopā ar ģimeni emigrēja no Krievijas. Par bērnību Nabokovs atsaucās kā par laimīgāko posmu mūžā. Došanās projām no dzimtenes viņam bija smaga emocionāla trauma, kas deva spēcīgu radošu impulsu viņa tālākai daiļradei. Varbūt tieši šī apstākļa dēļ viņš kļuva par pārliecinātu kosmopolītu un izteicās, ka tautiskajai piederībai nav nekādas nozīmes.

Uzsācis studijas Kembridžas universitātē Anglijā, viņš, paralēli literatūras studijām, nodarbojās arī arentomoloģiju (zinātni par kukaiņiem), pētījumus šajā nozarē viņš veica visa turpmākā mūža garumā un tika uzskatīts par ekspertu taureņu jomā.

1922. gadā Nabokovs ieguva bakalaura grādu slāvu un romāņu valodniecībā. Tas, ka viņš kopš bērnības brīvi pārvaldīja ne tikai krievu, bet arī angļu un franču valodas, Nabokovam lietišķi noderēja studiju laikā, kā arī literārajā un zinātniskajā darbā.

1922. gadā apmetās Berlīnē, bet 1937. gadā Francijā, Nabokovs publicēja savas poēmas, lugas, stāstus un romānus ar pseidonīmu V. Sirins.

1940. gadā viņš kopā ar sievu un dēlu pārcēlās uz ASV, sāka rakstīt angliski un publicēties ar īsto uzvārdu. 1945.gadā rakstnieks pieņēma ASV pilsonību.

Dzīvodams ASV līdz 1959. gadam, paralēli rakstnieka darbam Nabokovs strādāja par pasniedzēju dažādās universitātēs.

Vispasaules ievērību rakstnieks ieguva ar 1955. gadā publicēto romānu "Lolita", ko uzrakstīja angliski un vēlāk pats pārtulkoja krievu valodā. Tā kā grāmatā aizskarta "aizliegtā tēma" — seksuālas attiecības ar nepilngadīgo, autoram radās nopietnas grūtības ar izdošanu. Pirmo reizi darbs tika publicēts 1955. gadā Parīzē un tikai 1958. gadā — ASV. Grāmata uzreiz izraisīja sensāciju, izsauca neviennozīmīgas kritikas atsauksmes un kļuva par bestselleru. Viena no grāmatas būtiskām īpatnībām ir tā, ka autors neizvirza morālos kritērijus un ideālus, bet ļauj to darīt lasītājam pašam. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc kritiķi uzskata, ka Nabokovs izgājis ārpus krievu literatūras tradīcijām.

Paralēli "Lolitas" rakstīšanai Nabokovs tulkoja angliski A. Puškina "Jevgēņiju Oņeginu" (no 1950. līdz 1957. gadam, izdots 1964. gadā) un sarakstīja tam plašus komentārus. Tāpat viņš ir tulkojis "Stāstu par Igora pulku" un F. Tjutčeva dzeju.

Būdams principiāls individuālists, Nabokovs ironiski attiecās pret jebkādiem masu psiholoģijas pētījumiem un globālām idejām (marksismu, freidismu u.c.). Kaut arī viņš noliedza Z. Freida idejas, rodas iespaids, ka savos sižetu un varoņu uzvedības un pārdzīvojumu psiholoģiskajos izklāstos Nabokovs stāv diezgan tuvupsihoanalīzei un izmanto tās metodes.

1959. gadā Nabokovs pārstāja nodarboties ar akadēmisko darbu, pārbrauca uz Šveici un pilnīgi pievērsās literatūrai.

Mira 1977. gada 2. jūlijā 78 gadu vecumā.

Pazīstamākie darbi [izmainīt šo sadaļu]

• Kalnu ceļš (Горний путь, 1923), dzejas krājums
• Mašeņka (Машенька, 1926), pirmais Nabokova romāns
• Kungs, dāma, kalps (Король, дама, валет, 1928), romāns
• Lužina aizsardzība (Защита Лужина 1930, latv.1989) [R.: Liesma, 1989. 222 lpp.], romāns
• Kamera obskūra (Камера обскура, 1932), romāns
• Varoņdarbs (Подвиг, 1933), romāns
• Izmisums (Отчаяние, 1936), romāns
• Uzaicinājums uz nāvessodu (Приглашение на казнь, 1938), romāns - antiutopija * Dieva dāvana (Дар, 1938), romāns
• Sebastjana Naita patiesā dzīve (The Real Life of Sebastian Knight, 1941), pirmais Nabokova romāns angliski
• Nikolajs Gogolis (Николай Гоголь, 1944), eseju krājums
• Ārlaulības zīmē dzimušie (Bend Sinister, 1947), pirmais Nabokova darbs ASV
• Citi krasti (Другие берега, 1954), autobiogrāfisks romāns
• Lolita (1955, autora tulkojums krieviski 1967, latviski 1992, tulkots no krievu izdevuma), pazīstamākais Nabokova romāns. 1962. gadā romānu ekranizēja režisorsStenlijs Kubriks, scenāriju uzrakstīja pats Nabokovs. Jaunāks ekranizējums ir režisora Adriana Laina filma (1997).
• Pnins (Pnin, 1957), romāns
• Blāvā uguns (Pale Fire, 1962), romāns
• Runā, atmiņa! (Speak Memory. An Autobiography Revisited, 1966), memuāri
• Ada (Ada or Ardor: A Family Chronicle, 1969), romāns
• Caurspīdīgās lietas (Transparent Things, 1972), romāns
• Krievu skaistule un citi stāsti (A Russian Beauty and Other Stories, 1973), stāstu krājums
• Noteikti viedokļi (Strong Opinions, 1973), intevijas, vēstules
• Paraugieties uz arlekīniem! (Look at the Harlequins!, 1974)
• Lauras oriģināls (The Original of Laura), nepabeigts, pagaidām nepublicēts romāns. Rakstnieka mantinieki, pretēji rakstnieka gribai, kurš licis to iznīcināt, 2008. gadā deklarēja, ka to publicēs.

wikipedia

google