Dzimis Maskavā, miris Rīgā.

1946.gadā ar māti un māsu ieradās Rīgā, kur absolvēja vidusskolu un 1946.gadā iestājās Latvijas valsts universitātes Ķīmijas fakultātē. 1951.gadā sāka darbu kā asistents.  1958.gadā aizstāvēja kandidāta disertāciju koksnes ķīmijā. Šajā gadā tika dibināta Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra un to pārcēla uz jaundibināto Rīgas Politehnisko institūtu. V.Karlivānu ievēlēja par katedras vadītāju. Liels skaits studentu šeit ieguva inženiera kvalifikāciju tādās specialitātēs kā plastmasas pārstrādes tehnoloģija, laku, krāsu un pārklājumu tehnoloģija u.c. 1964.g. izveidota Polimēru kompozītmateriālu zin. pētn. laboratorija. 1960-63 g. bija Ķīmijas fakultātes dekāns. 1974.g. Ļeņingradā aizstāvēja doktora disertāciju polimērkompozītu tehnoloģiju jomā. Profesora nosaukumu ieguva 1976.gadā. Šajā gadā kļuva par Koksnes ķīmijas institūta direktoru (līdz 1984

.g.) No 1979.g. PSRS Zinātņu akadēmijas zin. padomes par problēmu "Koksnes ķīmija un tās pamatkomponentes" priekšsēdētājs, arī PSRS zin. žurnāla "Koksnes ķīmija "  galvenais  redaktors, kā arī daudzu zinātnisko padomju loceklis, tai skaitā UNESCO. 1982.gadā ievēlēts par LPSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

5 monogrāfiju un 200 publikāciju autors, patenti un autorapliecības par izgudrojumiem.

Avots: LZA "Zinātnes vēstis", 2005.g.