Gaitas apraksts.

1933. jūlijā Salaspilī tika svinēti 45 darbības gadu dzelzceļa nozarē un 25 darba gadu Salaspils stacijas vadītāja amatā. Latvijas Dzelzceļnieku Biedrībai Vladimirs Grasmanis bija izveidojis darba gaitu aprakstu, kurs šeit tiek publiskots.

Dzimis 1867. gada 2. novembrī, Mārcienas muižā septiņu bērnu ģimenē. Vecāki Nikolajs Grasmanis un Nadežda Grasmanis (dzimusi Vilhelmīne Teodora m. Kreicmane. Laulājoties pieņem vārdu Nadežda). Tēvs Nikolajs Ivana d.Grasmanis pareizticīgo baznīcas mācītājs. Vladimirs Grasmanis apbedīts līdzās abiem vecākiem Pokrova kapos.

Pirmā izglītība iegūta Zemgales Gravas (slikti salasāms vārds)? proģimnāzijā.

Dzelzceļnieka gaitas sāktas 1888. gada 1. jūlijā Kārsavas stacijā par telegrāfistu.

Pakāpeniski kalpojot dzelzceļa nozarē, ieguvis revidenta dienesta pakāpi. No 1902. gada tiek iecelts par Kārsavas stacijas priekšnieku. Tostarp bijis 8 mēnešus Nikolaja II galma vilciena sastāvu pavadonis. Par godprātīgu darbu cara Nikolaja II vizītes laikā Rīgā 1910. gada jūlijā, kad tika atklāti divi Pētera I pieminekļi (Rīgā un Salaspilī) 1910. gada 10.augustā saņēmis apbalvojumu - zelta pulksteni ar ķēdi. Apbalvojuma Nr.12865 pavadraksts pielikumā.

Sākoties I Pasaules karam, kļuvis Rīgas mezgla dzelzceļa stacijas revidentu. Dzelzceļa evakuācijas laikā no Rīgas uz Vitebsku bijis vilcienu revidents. 1916. gadā bijis arī Krustpils stacijas mezgla priekšnieka palīgs.

1916. gada beigās un 1917. gada sakumā, t.i. revolūcijas sākumā bijis kā tehniskais aģents Viļņas nodaļā Pleskavā. Vēlāk nozīmēts par pastāvīgo vilcienu revidentu sestās Rīgas - Orlas nodaļas līnijā, kur amatu pildīja līdz 1919. gadam.

Līdz ar Latvijas valsts dibināšanu, atgriezās Latvijā un martā jau atkal ieņem Salaspils stacijas priekšnieka amatu. Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā piedalījies aizsardzības pasākumu organizēšanā, nosargājis Salaspils dzelzceļa staciju no uzspridzināšanas lielinieku atkāpšanās laikā. Sadarbojies ar Igaunijas brīvības cīnītājiem pret lieliniekiem, piedalījies kaujās pret Bermontu, uzraugot dzelzceļu un staciju Salaspilī un neatstājot to ne mirkli.

Par nopelniem 1928. gadā saņēmis apbalvojumu – Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu. Nr. 1327.

Citi apbalvojumi:

1906. gada 18. decembrī Rīgā tiek nominēts par Goda pilsoni par dzelzceļa tarifu sastādīšanu  līniju vajadzībām. Lēmuma Nr. 4583.

1910. gada 10.augustā saņēmis apbalvojumu - zelta pulksteni ar ķēdi. Apbalvojuma Nr.12865 pavadraksts pielikumā.

1913. gada 5. augustā par centīgu dienesta pienākumu izpildi ar gaiso bronzas medaļu, Nr. 13493.

1914. gadā par mobilizācijas sekmīgu organizāciju Pasaules karam sākoties apbalvots ar Baltā Ērgļa ordeņa lentas medaļu, Nr. 8582.