Vitorio Emanuele Orlando (itāļu: Vittorio Emanuele Orlando; dzimis 1860. gada 19. maijā, miris 1952. gada 1. decembrī) bija itāļu politiķis. Itālijas premjerministrs Pirmā pasaules kara laikā no 1917. līdz 1919. gadam.

Dzimis zemes īpašnieka ģimenē Palermo, laikā, kad salā cīnījās Džuzepes Garibaldi kaujinieki. Pēc Palermo universitātes beigšanas, 1897. gadā tika ievēlēts Deputātu palātā, kur pieslējās Džovanni Džoliti. Bijis Itālijas izglītības (1903 - 05) un tieslietu ministrs (1907-09, 1914-16). Kļuva par premjeministru pēc Itālijas sakāves Kaporeto kaujā. Pēc uzvaras karā piedalījās Parīzes miera konferencē. Demisionēja, kad nespēja panākt Fiumes (Rijekas) pievienošanu Itālijai. Ievēlēts par Deputātu palātas priekšsēdētāju. Iesākumā atbalstīja Musolīni, tomēr atkāpās no politiskiem amatiem pēc sociālista Džakomo Mateoti nogalināšanas 1924. gadā. Pēc Otrā pasaules kara atkal no 1944. līdz 1946. gadam bija Deputātu palātas priekšsēdētājs. 1948. gadā balotējās Itālijas prezidenta amatā, tomēr par prezidentu tika ievēlēts Luidži Enaudi.