Nekad nevarēju iedomāties, ka pienāks tāds laiks, kad man Vitālijam būs jāsaka – lai vieglas smiltis, lai Tev tur daudz labas mūzikas, garšīgi ēdieni un jaukas izklaides!

Es Vitāliju personīgi nepazinu, nebijām ne tikušies, pat ne pa telefonu runājuši. Bet ir sajūta, ka esmu zaudējusi Draugu ar lielo burtu. Interneta Draugu. Pat neatceros, kurš pirmais sāka skatīties otra bildes, galerijas un asprātīgi tās komentēt. Varējām smieties un triekt jokus līdz spēku izsīkumam. Reti var sastapt tik optimistisku, ar izcilu humora izjūtu apveltītu cilvēku, lai gan pats dzīvē daudz cieta. Cieta, bet nesūdzējās. Laiku pa laikam apjautājos, kā viņam ar veselību. Tad pastāstīja. Vitālijam bija izcili draugi, kuru vidū viņš jutās vesels un līdzvērtīgs. Ar skaudību un apbrīnu skatījos bildes no visādiem saietiem – tematiskiem, ar pārģērbšanos, maskām. Vitālijs tad aiz laimes staroja. Vitālijs bija arī izcils mūzikas “feinšmekers”. Lai īsinātu laiku, ko viņam bija jāpavada četrās sienās, viņš bija pasācis veidot dažādus mūzikas apskatus. Katru dienu apskatīja tās dienas jubilārus – mūziķus, piemeklējot tiem raksturīgus videoklipus. Taisīja arī apskatus par saviem atklājumiem mūzikā. Vitālijs nekad neuzplijās citiem ar savām problēmām, bet kādas desmit dienas pirms aiziešanas draugi saņēma vēstuli, kurā tika paustas skumjas un sāpes par kādu satricinājumu viņa dzīvē. Cilvēka dvēsele ir tik trausla. Vai kāds varēja iedomāties, ka pēc dažām dienām Vitālija vairs nebūs? Vitālijs tik ļoti gaidīja pavasari un siltumu, jo necieta gada tumšos un aukstos mēnešus. Sagaidīja… un aizgāja …

Ir aizgājis ļoti jauks cilvēks – virtuālais Draugs, domu biedrs.