No 1945.gada viņa mācījās Rīgas 1.pamatskolā, bet no 1952.gada - Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā. Keramikas nodaļu viņa beidza 1957.gadā pie vadītājas Mildas Brutānes ar darbu "Kamīns".

No 1957. līdz 1958.gadam viņa strādāja bijušajā Rīgas krāsns podiņu fabrikā un piedalījās Maskavas metropolitēna stacijas "Rižskaja" apdarē. Keramikas apdares flīzes tika izgatavotas majolikas tehnikā un terakotā ar Rīgas pilsētvides veidotiem motīviem.

No 1958.gada Jātniece studēja Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē, kuru absolvēja 1964.gadā.

Pēc tam viņa strādāja un izgatavoja trauku prototipus ražošanai LPSR Mākslas fonda Mākslas keramikas fabrikas darbnīcā. No 1969.gada viņa strādāja Ķīpsalas Eksperimentālajā keramikas darbnīcā, kas bija radīta kā profesionālo mākslinieku radošo darbu izveides darbnīca Latvijā.

1983.gadā Ķīpsalā tika uzcelta jauna Eksperimentālo darbnīcu ēka ar darba telpām un izstāžu zāli. Ķīpsalā vienā darbnīcā strādāja divi mākslinieki, un Violeta Jātniece darbnīcu dalīja ar keramiķi Skaidrīti Cihovsku.

Violeta Jātniece piedalījās izstādēs no 1964.gada. Viņa bija ļoti aktīva dārza keramikas izstāžu organizatore un dalībniece, kā arī rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes.

LMS biedre no 1969.gada.

Violetas Jātnieces radošais rokrasts izcēlās ar konstruktīvu domu un tēlainību dekoratīvās objektu grupās.