Vinsents van Gogs bija nīderlandiešu gleznotājs, postimpresionisma pārstāvis, viens no nozīmīgākajiem modernās mākslas priekštečiem.

Vinsents van Gogs radīja vairāk nekā 2000 darbu, to skaitā 900 gleznu un 1100 zīmējumu un skiču. Savus slavenākos darbus viņš radīja pēdējo divu dzīves gadu laikā.

Kaut arī šodien Vinsents van Gogs ir augsti novērtēts mākslinieks, savas īsās dzīves laikā mākslinieks bija nesaprasts un nepieņemts. Savas dzīves laikā māksliniekam izdevās pārdot tikai vienu savu darbu („Sarkanie vīna dārzi”).

Vinsenta van Goga mākslinieciski radošais laiks bija neilgs no 1880.gada līdz savai nāvei 1890.gadā.

1880.gadā mākslinieks iestājās Briseles Mākslas akadēmijā. Savas mākslinieciskās darbības sākumā mākslinieks ietekmējies no 19.gs. reālisma pārstāvjiem un attīstīja tumšo toņu glezniecību, kā arī  ar izteiksmīgu līniju palīdzību pārveidoja formas.

Viens no pirmajiem nozīmīgākajiem darbiem „Kartupeļu ēdāji” (1885.,Vinsenta van Goga fonds/ Van Goga muzejs).

http://artchive.com/artchive/V/van_gogh/potato_eaters.jpg.html

1886.gadā Vinsents van Gogs ierodas Parīzē un šajā laikā mākslinieka darbos parādās gaišākas krāsas, tīrās krāsas ar vien spēcīgākos kontrastos un pielietoja sistemātisku atsevišķa triepiena tehniku. Viens no mākslinieka tipiskākajiem šā perioda darbiem ir krāsu tirgotāja un jauno mākslinieku atbalstītāja Tangī tēva portrets (1887 – 1888., Parīze, Rodina muzejs).

http://artchive.com/artchive/V/van_gogh/pere_tanguy.jpg.html

No 1888.gada mākslinieks savā radošajā darbībā atsakās no jebkādām akadēmiskajām tradīcijām un izkopa to māksliniecisko izteiksmes paņēmienu, kas vēlāk viņu padarīja pasaules slavenu. Mākslinieks izmantoja žilbinošas krāsas, platus, brīvus otas triepienus, bet telpas dziļums tika panākts nevis no perspektīvi pareiza formu attēlojuma, bet izmantojot intensīvi krāsainus kontrastus. Kā spilgtu kontrastu piemēru var minēt mākslinieka darbu „Foruma laukuma kafejnīcas terase” (1888., Oterlo, Rijksmuseum Kröller-Müller).

http://artchive.com/artchive/V/van_gogh/cafe_terrace.jpg.html

1888.gadā Arlā īsi pirms Ziemassvētkiem kādā strīdā ar mākslinieku Polu Gogēnu Vinsents van Gogs dusmu lēkmē nogrieza sev ausi. Šajā laikā tapuši mākslinieka pašportreti ar pārsietu ausi.  Mākslinieks šajā laikā cīnījās ar smagu depresiju, bet par spīti tam turpināja ražīgi strādāt un tapa viņa slavenās saulespuķu gleznas, gleznas ar augļu kokiem, dzelzceļa tiltiem un to interjeriem.

Vinsents van Gogs „Saulespuķes” (1888., Londona, Nacionālā galerija)

.http://artchive.com/artchive/V/van_gogh/sunflowers.jpg.html

1889.gadā mākslinieks brīvprātīgi iestājas Sanremī psihiatriskajā slimnīcā netālu no Arlas, kur viņam tiek piešķirta darbistaba. Šajā smagajā dzīves periodā bailēs no garīgās slimības Vinsents van Gogs strādāja nepagurdams. Bet slimībai pieņemoties spēkā mākslinieks radījis visspēcīgākos darbus.

1890.gada 27.jūlijā Vinsets van Gogs sašāva sevi krūtīs un divas dienas vēlāk nomira.