Izcils, ievērojams tulkotājs. Latviskojis vairāk nekā 60 grāmatu no 13 valodām, lielāko daļu – no čehu valodas. Valodas apguvis pašmācības ceļā, jau četru piecu gadu vecumā Vinifreds tekoši runājis vāciski. Lielākoties tulkojis no slāvu valodām: čehu, slovāku, slovēņu, serbu, horvātu, bulgāru, maķedoniešu, poļu, krievu, ukraiņu, baltkrievu, pat mazās sorbu tautiņas valodas un vācu valodas.

1969. gadā neklātienē pabeidzis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes vēstures nodaļu. Algotu darbu sācis strādāt piecpadsmit gadu vecumā – bijis atslēdznieks, šoferis, skolotājs, muzeja zinātniskais līdzstrādnieks, laikraksta korespondents. Kopš 1974. gada strādājis radošu darbu – tulkojis un gatavojis informatīvi analītiskus materiālus (ziņu, notikumu pārskatus/kopsavilkumus) radio „Brīvā Eiropa”.

V.Kraučis uzturējis kontaktus un veicis saraksti ar čehu rakstnieka, dramaturga, politiķa, cilvēktiesību aizstāvja, disidenta un vēlākā Čehijas prezidenta Vāclava Havela biroju. Ticies reizi arī klātienē.

Vinifreda tēvs bijis dēkainis – jūrnieks, divus gadus pat dzīvojis Ņujorkā. Arī vārda „Vinifreds” saknes meklējamas Amerikā.

V.Krauča nozīmīgākie tulkojumi:

* Milans Kundera "Nepanesamais esības vieglums";

* Vāclava Havela lugas;

* Radeks Jons "Memento";

* Jaroslava Hašeka “Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā” jaunā literārā redakcija;

* Milorads Pavičs “Hazāru vārdnīca” (tulkojumu pabeidza V.Krauča kolēģis – tulkotājs Uldis Bērziņš) ;

* Rodko Pitlīks “Šveika autora dīvainā dzīve”;

* Gidons Krēmers “Virstoņi”;

* Ženija Kostadinova“Vanga. Par cilvēku likteņiem.”

-----

2005. gada 25. martā  Vinifreds Kraučis uzraksta savu Curriculum vitae, kas saglabājies līdz šai dienai un ar Ainas Kraučes laipnību tiek publiskots.

“Es, Vinifreds Kraučis, esmu dzimis 1939. gada 26. septembrī Liepājā, Latvijas Republikā. Liepājā mācījos pamatskolā un beidzu vakara vidusskolu. Tālmācībā 1969. gadā beidzu LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes vēstures nodaļu. Piecpadsmit gadu vecumā sāku strādāt, biju atslēdznieks, šoferis, skolotājs, muzeja zinātniskais līdzstrādnieks, laikraksta korespondents. Publicēties sāku 1970. gadā, kopš 1974. gada iztiku pelnu ar radošo darbu. 1985. gadā mani uzņēma Rakstnieku savienībā.

Kopš 1976. gada manā tulkojumā no deviņām valodām (serbu, slovāku, bulgāru, poļu, čehu, krievu, ukraiņu, vācu, kā arī no latviešu uz krievu) ir iznākušas 53 grāmatas, un 5 ir publicētas periodikā. Latvijas teātros, radiofonā un TV ir uzvestas vai raidītas 5 čehu lugas, bet avīzēs un žurnālos manā tulkojumā nodrukāti apmēram 140 stāsti, pasakas, miniatūras un atdzejojumi. Radiofonā skanējuši arī 10 stāsti un pasakas.

Laikā no 1977. līdz 1985. gadam es trīs reizes piedalījos valodas un kultūras semināros Bratislavā, kā arī pa reizei Prāgā un Sofijā. Šos mēnesi ilgos starptautiskos pasākumus rīkoja vietējās universitātes.

Reizē ar tulkotāja darbu es no 1992. līdz 2004. gadam biju Radio “Brīvā Eiropa” latviešu redakcijas brīvais līdzstrādnieks, sagatavoju un ierunāju 559 materiālus par Austrumeiropas, NVS valstu un Krievijas vēsturi, kultūru, politiku un ekonomiku.” 

/Ieraksts papildināts 2013.14.10./