Vilnis Titāns bija latviešu tēlnieks. Strādāja stājtēlniecībā, memoriālajā un monumentālajā tēlniecībā un medaļu mākslā. Darbi izpildīti galvenokārt granītā, arī bronzā un kokā.

Dzimis 1944. gadā Limbažos mežsarga ģimenē. Mācījās Viļķenes pamatskolā, apmeklēja Latvijas Republikas arodbiedrību padomes Kultūras nama tēlniecības studiju (vad. L. Dzeguze) un LVMA vakara sagatavošanas kursus (1967). Studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, studijas beidza 1974. gadā ar diplomdarbu "Cilvēks un kosmoss" (vad. E. Melderis).

Ar ģimeni apmetās uz dzīvi Carnikavā un strādāja par Carnikavas astoņgadīgās skolas zīmēšanas skolotāju (1974—1977), Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcijas (MMIAD), T. Zaļkalna  memoriālā muzeja restauratoru (1977—1981), Mākslas fonda (MF) Tēlniecības nama izstāžu zāles vadītāju (1981—1985). Izstādēs piedalījās kopš 1977. gada. 

Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada.

Titāns darbojās Imanta Ziedoņa vadītajā dižkoku atbrīvotāju grupā (kopš 1977); Latvijas kultūrvēsturiskajās vietās un pie dižkokiem novietojis akmeņus ar iekaltām zīmēm un uzrakstiem, veidojis akmeņu krāvumus (K. Baronam veltītā vietvārdu zīme — Valpenes piramīda netālu no Dundagas.

Aktīvi darbojās Kultūras fonda Daugavas programmas realizēšanā.

Miris 2006. gada 10. jūnijā, apbedīts Skultē.

Dēli, Jānis Titāns — gleznotājs un Vilnis Titāns - ārsts.

Titāna tēlniecībai raksturīga konstruktīva stilistiskā ievirze. Daiļradi ietekmējusi arī tautas māksla un latvju raksti. Kompozīcijās izmantotas ģeometrizētas dabas formas, kas reizēm papildinātas ar tautas rakstiem. Darbiem dekorativitāti piešķir arī akmens virsmas kaluma faktūras, akmens un bronzas materiāla apvienojums.

"Tautasdziesma" (1978),

"Austras koks" (1982),

"Jumis", "Saules pulkstenis" (abi 1983),

cikls "Ceļa stabiņi" (1985), triptihs "Leģenda par karu" (1987). Kultūras fonda Daugavas programmas ietvaros 1991. gadā izveidoja desmit granīta zīmes ("Robežkrogs" un "Dīriķupīte" Birzgalē, piemiņas akmens Daugavas plostniekiem Dunavā u.c.).

Projekta "Saules tilts pāri līcim" ietvaros izveidoja koka zīmi "Zilā Saule" Kolkā, granīta "Uguns zīmi" Roņu salā un granīta zīmi "Baltā saule" Ainažos (1996—1998). Pēc projekta "Latvija saules zīmē" uzstādīja četras granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos: "Austras koks" Pasienes pagastā, "Zaļais stars" Nīcas pagastā, "Baltās naktis" Ipiķu pagastā un "Saules puķe" Demenes pagastā (visas 1998 — 1999). Darinājis kapa pieminekļus (O. Rivaram — 1977, arhitektam M. Hristovam — 1985., abi Rīgā, Meža kapos, Neredzīgajam Indriķim Liepājas rajona Lažas pagasta kapos, 1988. u.c.)

Veidoja pieminekli rakstniekam Sudrabu Edžum memoriālajā muzejā Siliņos Meņģelē (1986., arhitekts A. Vītols), komponistam, Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim, ko atklāja 1988. gada 17. septembrī komponista dzimtajā vietā Viļķenes ciema "Indriķos", dzejniekam Fricim Bārdam Pociema Rumbiņos (1989), kā arī piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem Cīravā (1989) un Rojā (1995).

Izkala K. Zemdegas pieminekli "Koklētājs" Talsos (1996. gadā pēc 1939. gada modeļa, kopā ar dēlu J. Titānu, arhitekts A. Lācis).

Strādāja medaļu mākslā ("Arhitekts Andris Vītols", 1978; "Jānis Pauļuks", 1983), darināja plaketes ("Tēlnieks Kārlis Baumanis", 1986). Veidoja dekoratīvo skulptūru — organiskās sintēzes molekulas modeli pie PSRS ZA Bioorganiskās ķīmijas institūta Maskavā (1984).

Izstādes

Personālizstādes Rīgā ("Krustceļā", 1992; 1998), Talsos (1996), Limbažos (1997). Piedalījies grupas izstādēs "Ceļā" (kopā ar dzejnieku J. Baltvilku, fotogrāfu G. Eniņu; kolhoza "Vaidava" prēmija, 1986), Rīgā, Vaidavā (abas 1985), Limbažos, Ventspilī (abas 1986); grupas izstāde Limbažos (1987, kopā ar A. Gulbi, , Z. Dz. Rapu, J. Rapu), Lēdurgā (1988, kopā ar J. Petraškeviču , S. Krastiņu), Kauņā (1989, kopā ar V. Mickeviču, J. A. Sīmani), Rīgā (1993, kopā ar J. Titānu un J. Titānu (1893 — 1952). Piedalījās starptautiskā tēlniecības simpozijā Plovdivā (1980, Bulgārijā), granīta tēlniecības simpozijā Rīgā (1986, "Raiņa motīvs", Tēlnieku parkā pie Mārupītes), starptautiskā koktēlnieku simpozijā "Rīga—Dzegužkalns" (1998, "Pilsētas saule"). Diploms tēlniecības kvadriennālē "Rīga—84" par parka skulptūru "Atklāsme" (1984).[3]. Viļķenē veidojis piemiņas zīmi represijās cietušajiem viļķeniešiem (atklāja pēc tēlnieka nāves 2006. gada 23. augustā pie Viļķenes kultūras nama).

2011.gadā Carnikavas novada Gaujas krastā Svētku laukumā tika uzstādīta skulptūra "Atceroties", kura pirms vairākiem gadu desmitiem tapusi tieši Carnikavai.