Auziņš Vilnis Jāņa d. dzimis 1935.g.8.aprīlī., Jēkabpilī, Latvijā. Mācījies Jēkabpils pirmajā vidusskolā. Skolas gados aizrāvies ar radiotehniku un ieguvis apbalvotās vietas radioamatieru konkursos. Pēc skolas beigšanas iestājies Maskavas Enerģētiskajā institūtā (MEI).

1961. gadā, pēc MEI beigšanas, nosūtīts darbā uz Rīgas Pusvadītāju rūpnīcu, kas bija jaunās PSRS nodibinātās nozares Elektroniskās rūpniecības ministrijas pakļautībā. Pusvadītāju rūpnīcā Vilnis Auziņš bija iesaistīts pusvadītāju iekārtu ražošanas automatizētās sistēmas izveidošanā. 1962. gadā šajā rūpnīcā tika izveidota un ieviesta ražošanā pirmā mikroshēma bijušajā PSRS. Tas notika vienlaicīgi ar mikroshēmu ražošanas sākumu ASV. Mikroshēmas izveide atklāja jaunas iespējas aparatūras attīstībā.

1963.g. Auziņš kopā ar Leonīda Misulovina vadīto izstrādātāju grupu pāriet darbā uz rūpnīcas VEF konstruktoru biroju. Grupas uzdevums bija izstrādāt jaunu ATC paaudzi tajā laikā ražoto elektromehānisko koordinātu sistēmu centrāļu vietā, balstoties uz pēdējiem elektronikas nozares sasniegumiem.

Vispirms tika izstrādāti atsevišķi ATC funkcionālie mezgli. Jau tajā laikā kļuva redzamas Viļņa Auziņa radošās spējas. Daudzi viņa izstrādātie tehniskie risinājumi tika atzīti par izgudrojumiem. Tas nozīmē, ka tie atbilda pasaules mēroga jaunuma un lietderīguma prasībām. Jaunu mezglu pielietošana noteica arī visas ATC risinājuma oriģinalitāti. Tā bija apstiprināta ar izsniegto autora apliecību №355752 « Kvazielektroniskā automatiskā telefonu centrāle (ATC)» ar prioritāti no 07.01.1969.gada. V.Auziņš bija viens no šī izgudrojuma līdzautoriem.

Tā bija pirmā maza tilpuma kvazielektroniskā ATC ar iemontētu loģiku ar 100 numuru tilpumu bijušajā PSRS. 1968.g. tā izturēja rūpnīcas un valsts pārbaudes un ar nosaukumu «Регистр 1» 1969.g. rūpnīcā VEF tika uzsākta tās ražošana sērijā. To izmantoja gan civilajām, gan militārām vajadzībām (pirmās komerciālās kvazielektroniskās ATC ražošana ASV tika uzsākta 1965-1966.g.).  Ražošana tika turpināta līdz 1991.g.

Vilnis Auziņš jau biroja priekšnieka amatā, bet no 1969.g. jau nodaļas priekšnieka amatā, vadīja ATC civilā varianta izstrādāšanu 1000 abonentiem (ar nosaukumu  «Регистр 2»).  Šeit izšķirošais parametrs bija cena. Nedrīkstēja pieļaut telefonu sakaru pakalpojuma cenu palielināšanu. Abonenta maksa tajā laikā bija 2,5 rubļi neatkarīgi no vietējā savienojuma ilguma. Noteiktajā cenas limitā (40 rubļi par numuru) varēja iekļauties tikai ar augstas masveida ražošanas tehnoloģijas pielietošanu arī ATC komplektējošām iekārtām.

Bet tādu komplektējošo iekārtu tajā laikā vēl nebija un atrisināt šo jautājumu tikai VEF spēkiem nebija iespējams.

Komplektējošo iekārtu izstrādāšanā un ražošanā tika iesaistītas citu PSRS ministriju rūpnīcas. Tam sekoja PSRS ministru padomes un Centrālkomitejas 1970.g. lēmumi, kas noteica starpilsētu, pilsētu, lauku un iestāžu kvazielektronisko telefona un arī telegrāfa centrāļu izveidošanu. Beidzot tika pārtraukta diskusija par kvazielektroniskā posma lietderību elektronisko ATC izstrādāšanā.

V.Auziņa vadītā nodaļa no 1970.g. līdz 1975.g. sekmīgi turpināja maza tilpuma kvazielektronisko centrāļu izstrādāšanu iestādēm, kuras varēja segt mazu sēriju ražošanas izdevumus. Darbi citās nodaļās nebija tik veiksmīgi.

Vilnis Auziņš 1975.g. ar PSRS Sakaru līdzekļu rūpniecības ministrijas pavēli tika iecelts par  rūpnīcas VEF konstruktoru biroja priekšnieku. Vēlāk to pārveidoja par patstāvīgu KB VEF tiešā  ministrijas pakļautībā (iestāde п.я В-8125). Veicot nepieciešamos struktūras un kadru pārkārtojumus V.Auziņš varēja organizēt sekmīgus darbus jaunu komplektējošo iekārtu un materiālu izveidošanā un balstoties uz šiem rezultātiem izstrādāt un ieviest ražošanā dažāda tilpuma un dažāda pielietojuma kvazielektroniskās centrāles.

1979.g. tika uzsākta iestāžu telefona centrāļu « Kvants» sērijas ražošana. Tā bija pirmā bijušajā PSRS kvazielektroniskā centrāle ar ierakstītu vadības programmu. Sekojošos gados tika izstrādātas un ieviestas ražošanā lauku centrāles un starppilsētu centrāles «Kvarcs». Līdz 1984.g. tika izstrādātas un ieviestas ražošanā  dažādas centrāles dažādiem resoriem, tajā skaitā valdības sakariem, aizsardzības ministrijai un diplomātiskajām pārstāvniecībām ārzemēs un Kremļa Kongresu pilij.

VEF iztrādātā konstruktoru dokumentācija tika nodota arī rūpnīcām Belgorodā, Ufā, Rjazaņā, Romni un arī rūpnīcām Bulgārijā un Ungārijā. Tajā laikā KB VEF no PSRS puses vadīja Vienoto pilnīgi elektronisko komutācijas tehnikas līdzekļu izstrādāšanas darbus sociālisma valstu Ekonomiskās sadarbības padomes uzdevumā. Laiks, kurā Vilnis Auziņš vadīja KB KT VEF, bija pats produktīvākais jaunās tehnikas izstrādē.

Pēc KB KT reorganizācijas par VEF Zinātniskās pētniecības institūtu V.Auziņš turpināja darbu vienā no ZPI nodaļām kā vadošais konstruktors, kur patstāvīgi izstrādāja aparatūru un programmatūru maza tilpuma elektroniskai lauku centrālei «Cīrulis».

Dzīvē Vilnis Auziņš bija vienkāršs cilvēks, bez slavas kāres, viegli komunicējams un nesavtīgi nodeva savas zināšanas jauniem speciālistiem. Savas darbības sākumā viņš  apvienoja darbus un ilgu laiku strādāja par pasniedzēju arī Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte). Bieži pārmeta KB KT apakšnodaļu vadītājiem, par nepietiekamām rūpēm par jauno maiņu.Savu uzticību profesijai viņš ir spējis nodot savam dēlam Vilnim - telekomunikāciju inženierim. Pēdējos dzīves gadus V.Auziņš smagi slimoja un 2011.g.29.jūnijā mira pansionātā Tukumā. Apglabāts Bolderājas kapos.

Atmiņas par viņu un viņa devumu telekomunikāciju iekārtu attīstībā joprojām dzīvo darba kolēģu, draugu un radinieku dvēselēs.

27. martā 2012.g.                                                                              V.Markovs