Viljams Tomsons, Pirmais barons Kelvins (angļu: William Thomson, 1st Baron Kelvin, dzimis 1824. gada 26. jūnijā, miris 1907. gada 17. decembrī) ir Belfāstā dzimis britu fiziķis, matemātiķis un inženieris. Veicot pētījumus Glāzgovas universitātē, devis būtisku ieguldījumu elektrības un termodinamikas matemātiskā modeļa izstrādē.

Lorda Kelvina nosaukumu ieguvis pēc Kelvinas upes vārda, kas tek caur universitāti. Mūža beigās deva ieguldījumu elektriskā telegrāfa pilnveidošanā. Viņa vārdā nosaukta temperatūras mērvienība kelvins.

Dzimis matemātikas skolotāja ģimenē.

1833. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Glāzgovā.

1834. gadā, desmit gadu vecumā, kas tolaik nebija neparasti, iestājās Glāzgovas universitātē, kur publicēja pirmos darbus.

1841. gadā iestājās Kembridžas universitātē, kuru beidza 1845. gadā.

1856. gadā Tomsons iesaistījās diskusijā par transatlantiskā telegrāfa kabeļa izbūves tehnisko risinājumu. Projekta vadītāji, redzot Tomsona zināšanas, iecēla viņu uzņēmuma Atlantic Telegraph Company padomē.

Lords Kelvins ir slavens ar dažiem saviem secinājumiem, kuri izrādījušies pilnīgi kļūdaini.

Daži no tiem:

• "Lidojoši aparāti, kas smagāki par gaisu, nav iespējami" (1895. gads),
• "Radio nav nākotnes" (1897. gads),
• "Mūsdienās fizikā nav iespējams atklāt neko jaunu" (1900. gads, 1905. gadā Einšteins publicēja savus darbus).