Viljams I Iekarotājs, arī Viljams Bastards bija Normandijas hercogs Viljams II (1035.-1087.), Anglijas karalis Viljams I (1066.-1087.)

Dzimis 1027. vai 1028. gadā Normandijā, Falēzē (fr. Falaise).

Tēvs - sestais Normandijas hercogs Roberts II Lielais (fr. Robert II le Magnifique), māte - hercoga konkubīne Arleta no Felēzes (fr. Arlette de Falaise, ou Herleva, Erlève, Herlève, Herlotte), acīmredzot kāda normaņu bruņinieka meita vai atraitne. Vecāki nebija laulājušies, un viņu vienīgais bērns Viljams bija ārlaulībā dzimis, tāpēc to iesauca par "bastardu".

8 gadu vecumā mantoja Normandijas hercogu troni, taču, tā kā bija ārlaulībā dzimis, troni nācās sargāt ar spēku: tikai pēc 1047. gadā kaujas ar dumpīgajiem baroniem pie Valesdūnas (burt. kauja kāpu ielejā - fr. Bataille du val|ès-Dunes), Viljams vairs varēja neuztraukties par troni.

15 gadu vecumā Viljamu bruņinieku kārtā iesvētīja Francijas karalis Anrī I Kapetings.

1053. gadā apprecējās ar Flandrijas grāfa Boduēna V (fr. Baudouin V de Flandre) meitu Matildi (fr. Mathilde de Flandre, angl. Matilda of Flanders), un šajā laulībā piedzima 4 dēli un 6 meitas.

Tā kā pēdējais Veseksu dinastijas Anglijas karalis Edvards Grēksūdzētājs 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot mantinieku, toties testamentā kā pēcnācēju bija norādījis savu brālēnu Normandijas hercogu Viljamu II, tas nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā.

Normaņi 14. oktobrī kaujā pie Heistingsas sakāva ievēlēto anglosakšu karali Haroldu II Godvinsonu un 26. decembrī hercogs Viljams tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I.