Pirms pāris mēnešiem mūžībā aizsaukts viens no pirmajiem latviešu iecejotājim Viljams Fernass, kas svešumā nodzīvojis garu mūžu, kura lielāko daļu pavadījis Amerikas Savienotajās Valstīs un miris 83 gadu vecumā savās lauku mājās Lendingā (Mays Landing). Viņa dzīves stāsts ir interesants tajā ziņā, ka tas raksturo daudzu citu veco latviešu ieceļotāju likteņus, dodoties pāri okeānam uz Ameriku jau pirms Pirmā pasaules kara. Visi nelaiķa labākie mūža gadi bija veltīti Filadelfijas latviešu sabiedriskajam darbam, it īpaši Brīvo latvju biedrības pasākumiem.

Viljams Fernass bērnību un agro jaunību pavadījis tēva sētā Kurzemē. 1910. gada rudenī viņu sagaidīja iesaukšana toreizējā cara armijā. Fernass, tāpat kā daudzi citi tajā laikā, nevēlēdamies kalpot garos gadus svešiem kungiem krievzemē, izvēlējies vienīgo iespējamo ceļu — atstāt dzimto zemi. Viņš devies pāri jūrai uz „Jauno pasauli" un jau 1910. gada 14. martā ieradies Baltimoras ostā. Nokāpjot no kuģa, kad pārējie ieceļotāji izklīduši, palicis gluži viens stāvot krastā — bez līdzekļiem, bez angļu valodas, bez paziņām. Tuvumā gadījies kāds lietuvietis, kas šinī zemē ieradies jau agrāk. Noklausoties Fernasa bēdas, viņš piedāvājis pagaidu apmešanos savā ģimenē, vēlāk palīdzējis sameklēt darbu kādā mēbeļu popēšanas darbnīcā. Fernass, tāpat arī citi veclatvieši, allaž uzsvēris, ka palīdzēšanas tikums tajos laikos ieceļotāju vidū bijis daudz vairāk iecienīts nekā tagad. 1911. gada rudenī Fernass pārcēlies uz dzīvi Vilmingtonā, kur sācis strādāt Pulmaņa vagonu fabrikā, šajā laikā Vilmingtonā jau dzīvojušas vairākas latviešu ģimenes, kuru atzarojumi vēl šodien sevi uzskata par latviešiem, šeit 1911. gadā pie Fernasa ieradies arī viņa brālis Roberts no Latvijas, kas vēlāk pārcēlies uz Bostonu, kur gan miris jau 1914. gadā. 1912. gadā Fernass pārcēlies dzīvot Filadelijā, kur  nodibinājis ģimenes dzīvi ar kurzemnieci Emīliju Andersoni, kas ieceļojusi 1908.gadā. Jau 1915. gadā Viljams Fernass atvēris savu popēšanas darbnīcu, kur dažkārt nodarbināti ap 20 strādnieku, to vidū arī latvieši. Brīvo latvju biedrībā Filadelfijā Viljams Fernass iestājies 1917. gada 17. septembrī. Vairāk kā divdesmit gadus bijis sarīkojumu daļas vadītājs, dažos gados izkārtojot ap 30 sarīkojumus, no tiem kādas piecas teātra izrādes. No tiem īpaši pieminams viņa izkārtotais biedrības 50 gadu jubilejas sarīkojums 1942.g. 9. maijā. Kopā ar dzīves biedri bijuši ilggadēji teātra pulciņa dalībnieki, vadot arī režiju. Jāatceras arī tradicionālie Līgo svētki, ko daudzus gadus Brīvo latvju biedrība Viljama Fernasa izkārtojumā rīkoja viņa sievas tēva lauku īpašumā. Tad sabraukuši lativeši no tuvuma un tāluma — Ņujorkas, Bostonas, Filadelfijas un daudzām citām vietām. Smagajos krīzes gados, kad daudziem latviešiem pienācis trūkums, V. Fernass mazāksolīšanā pieņēmis darbus, kas peļņas ziņā viņam dažkārt nesuši zaudējumus, bet ar to bijis iespējams sagādāt darbu saviem tautiešiem, lai pārvarētu grūto laiku. Viljams Fernass 1937. gadā vairākus mēnešus viesojies dzimtenē, apmeklējot Rīgu, Jelgavu, Liepāju, Vaiņodi un citas vietas. Prieks bijis bezgala liels, ik uz soļa varējis vērot, ka dzīve gājusi augšup. Neaizmirstams iespaids palicis no Pļaujas svētkiem Jelgavā. Tāpat labā atmiņā palicis modernais Rīgas centrāltirgus. Viljams Fernass 1946. gadā no Filadelfijas pārcēlās uz Lendingu, sievas tēva lauku īpašumā, joprojām turpinot strādāt savā arodā un darbojoties arī Brīvo latvju biedrībā, kur vēl 1954.gadā bija tās priekšnieks, ar 1955. gadu aizejot atpūtā. (Latvija Amerikā, 30.10.1971)