Viljams Evarts Gladstons (angļu: William Ewart Gladstone, dzimis 1809. gada 29. decembrī, miris 1898. gada 19. maijā) bija britu politiķis no Liberālās partijas. Četras reizes ieņēma premjerministra amatu. Centās ieviest Īrijas Pašpārvaldes likumu (Home Rule Bill). Pazīstama ir Gladstona sāncensība ar Konservatīvās partijas līderi Bendžaminu Dizraeli un saspīlētās attiecības ar karalieni Viktoriju. Vinstons Čērčils savulaik atzinis Gladstonu par savu iedvesmas avotu.

Dzimis Liverpūlē, tirgotāja ģimenē. Mācījās Ītonā un Oksfordas universitātē. 1832. gadā tika ievēlēts parlamentā. 1834. gadā iekļāvās Roberta Pīla valdībā. No 1852. līdz 1855. gadam Gladstons ieņēma finanšu ministra (Chancellor of the Exchequer) posteni Džordža Hamiltona-Gordona kabinetā. No 1855. līdz 1859. gadam - opozīcijā, bet no 1859. līdz 1866. gadam ieņēma finanšu ministra posteni Lorda Palmerstona kabinetā.

No 1868. līdz 1874. gadam kā Liberālās partijas līderis bija valsts premjerministrs. 1874. gada vēlēšanās liberāļi zaudēja, tāpēc no 1874. līdz 1880. gadam Gladstons bija opozīcijā. 1880. gadā liberāļi atkal uzvarēja vēlēšanās un Gladstons atkal ieņēma premjerministra amatu. 1885. gadā Sudānā tika nogalināts ģenerālis Gordons, kas bija spēcīgs trieciens Gladstona reputācijai, un tajā pašā gadā valdība demisionēja. 1886. gadā Gladstons atkal kļuva par premjeru, tomēr, nespēdams ieviest Īrijas pašpārvaldi, tajā pašā gadā demisionēja. Pēc 1892. gada vēlēšanām tika nodibināta liberāļu mazākuma valdība, un Gladstons ceturto reizi kļuva par premjeru. Kad Lordu palāta nobalsoja pret Īrijas pašpārvaldes likumu, 1894. gadā Gladstons 84 gadu vecumā demisionēja, un vēsturē vēl aizvien ir gados vecākais cilvēku, kurš ieņēmis Lielbritānijas premjerministra amatu.

Miris 1898. gadā. Laulībā ar savu vienīgo sievu nodzīvojis 59 gadus.