Naudītes pagasta partorgs Vilis Šubevics — kādreizējais Dobeles bodniekzellis un kreiso sociāldemokrātu šūniņas biedrs, kas kontrolēja un vadīja daudzas nežēlīgas akcijas, 1950. gadā nonāca Džūkstē ar plašām pilnvarām. Latvijā viņu partija iecēla par priekšsēdētāju vislielākam kolhozam, kurā apvienoja 6 vai 7 agrākos kolhozus ar vairāk nekā 10.000 hektāriem zemes. Te viņš saimniekoja ilgus, ilgus gadus, nebūdams ne zemnieks, ne pēc pārliecības latvietis. Plašās kopsaimniecības cilvēku terorizēšanā viņam krietni piepalīdzēja 1951. gadā nodibinātā Džūkstes MTS politdaļa, kurā darbojās ap 13 krievu un kompartijas atsūtītu dīkdieņu. Tie gan braukāja pa zemnieku mājām, gan naktīs ar speciāliem ziņnešiem veda uz veco mācītājmuižu zemniekus, lai pratinātu par vācu laiku, aizsargu organizāciju, par radiniekiem ārzemēs. Džūksti okupanti gribēja pārveidot pēc savas saprašanas. Ilgus gadus pēc kara neatjaunots stāvēja Džūkstes tautas nams, bet turpat līdzās parkā iesvētīja plāksni ar solījumu "uzcelt šajā vietā Staļina vārdā nosauktu agropilsētu. Leģionāru kapus parkā ap pieminekli krievu zaltāti bija nolīdzinājuši ar tanku un traktoru kāpurķēdēm. Turpat piecdesmit gadu nedrīkstēja ne pieminēt, ne kādu ziedu nolikt izpostītajā vairāku simtu Latvijas dēlu atdusas vietā. Neko nezinādams par vēsturi, mākslinieciskajām vērtībām, Šubevics revidēja veco Džūkstes kapu senāko daļu un runāja, ka kapi nedaiļo ciematu un vislabāk būtu pārvēršami par vienkāršu parku. Ar tēlnieka Zemdegas kalto, 1935. gadā iesvētīto, pieminekli arī izlēma vienkārši: lai traktoristi apmet tērauda trosi un norauj no pamata. Tikai te Šubevics nedaudz, kā stāsta, nokļūdījies. Šņabi traktoristiem iedevis pirms tas izdarīts... Tā nu, pateicoties nepiepildāmajiem, žūpīgajiem traktoristiem, piemineklis paglābies. Kaut ko jau okupantu rokaspuiši paveica: sešdesmitajos gados klajā vietā, atstatu no vēsturiskā Džūkstes centra sāka būvēt standarttipa ciematu ar divu un trīs stāvu dzīvojamām mājām, ar jaunu skolu, ar bērnu dārzu. Tā veidoja jaunu centru ar svešiem ļaudīm, atnācējiem.

Avots: Laiks, 1995 (no Alvila Rengas stāstījuma)

Vilis Šubevics dzimis 04.10.1920. bija kooperatīvo biedrību dalībnieks / vadītājs un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2006. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Vilis Šubevics bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Tukuma rajona Džūkstes pagasta lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība ""JUSTS-2""

Viņš nomira 85 gadu vecumā, 2006. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Vilis Šubevics varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Tukuma rajons

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv