Vilis Ozols

Pievieno šai personai bildi!

Vilis Ozols dzimis Jelgavas apriņķa Valgundes pagasta «Mežgaiļos». Viņa dzīves un radošā darba gadi ir cieši saistīti ar Jelgavu, Zemgali, tāpēc plašā Latvijas dejotāju saime Ozolu dēvējusi par Zemgales deju ķēniņu.

Visu mūžu Vilis Ozols ir bijis gan rosīgs kultūras darba vadītājs, gan horeogrāfs - deju kolektīvu vadītājs. Visi viņa vadītie jauniešu, vidējās un vecākās paaudzes kolektīvi neiztrūkstoši ir dažādu svētku, festivālu dalībnieki un sacensībās izcīnījuši godalgotas vietas.

Ozols kā kustību konsultants piedalījies daudzu teatralizētu uzvedumu veidošanā un ir viens no pirmajiem horeogrāfiem, kas pievēršas sižetiskajām dejām. Viņa daiļrades pūrā ir vairāk nekā 70 dažāda žanra deju. V.Ozols bijis virsvadītājs astoņos Vispārējos latviešu Deju svētkos.

 Mācības sācis Valgundes četru klašu pamatskolā, turpinājis Kalnciema sešu klašu pamatskolā. No 1941.-1943.g. mācījies Jelgavas skolotāju institūtā, bet mācības pārtrauktas, jo tika mobilizēts vācu armijā. 1954.gadā beidzis Rīgas Kultūrizglītības darbinieku tehnikumu. 1964.gadā beidzis Ļeņingradas Kultūras institūtu. Pēc filtrācijas nometnes un pēc tam dienesta padomju armijā, Vilis Ozols 1950.g. atgriežas Jelgavā, un šajā pilsētā darbojas visu savu radošā darba mūžu. Arī pensijas gados turpina strādāt, - līdz pat 2000.gada 1.februārim, kad ar 56 gadu darba stāžu spiests pāriet pensionāra statusā. Vilis Ozols ir latviešu deju horeogrāfs. Viņš ir vairāk kā 70 populāru jaundeju autors. Sākot ar 1965.gada VI Deju svētkiem līdz XII Deju svētkiem 1998.gadā deju lieluzvedumos ir iekļautas 17 Viļa Ozola radītās dejas. 

foto1.jpg

Populārākās - Skatieties, jauni ļaudis, Klabdancis, Atvasara, Dzintarkrasta puiši, Svinīgais solis, Jāņu diena, Spriguļu sišana, Biķercepti klinģerīši. Kopš 1970.gada V.Ozols sešas reizes ir bijis Latvijas Deju svētku virsvadītājs. V.Ozols ir vairāku Tautas deju ansambļu dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs: “Jaunība” (1952.-1970.), “Lielupe” (1962.-1983.) un “Diždancis” (1975.-1983.) Nesavtīgi V.Ozols dalās savā ilggadējā darba pieredzē, sniedz konsultācijas jaunākajiem kolektīvu vadītājiem, jo daudzi viņa bijušie audzēkņi tagad paši māca dejotājus.

Ozolu deju “dinastija”

Arī dēls Uldis Ozols iet tēva pēdās. Uldis Ozols ir bijis X (1990.g) un XI (1993.g.) Latvijas deju svētku virsvadītājs, ir arī vairāku jaunrades deju autors. Šajos svētkos tika dejotas viņa veidotās dejas – Kurzemes danču virkne, Tautas kadriļa. Savukārt vedekla Līga (Ulda dzīves biedre) sekmīgi strādā ar bērnu deju kolektīviem, 16 gadus vada populāro ansambli “Ieviņa”. Ar dzīves biedri Veru kopš 1953.gada Vili Ozolu saista ne tikai ģimenes saites, bet arī auglīga radoša sadarbība. Vera Ozola, pati vairākus gadu desmitus būdama skolēnu deju kolektīvu vadītāja un virsvadītāja, vienmēr ir bijusi arī Viļa Ozola radošā darba atbalstītāja un iedvesmotāja. Tā izveidojusies Ozolu deju “dinastija”. Arī 4 mazbērni ir mantojuši mīlestību uz tautas deju un aktīvi darbojas bērnu un jauniešu deju kolektīvos. Zīmīgu Viļa Ozola raksturojumu izdevumā “XXII Vispārējie Latviešu Dziesmu svētki un XII Deju svētki” (1998.g.) devis deju kritiķis Ēriks Tivums: ”Vilis Ozols tiek daudzināts par bagātās Zemgales deju ķēniņu. Viņš ieaudzis dzimtajā novadā kā reti kādam ļauts. Ar savām dejām, kas ataino cilvēka mūžu un viņa darba svarīgākās norises, ar savu Ozolu deju dinastiju, kas pie skolotājiem Ozoliem durvis uz deju pasauli atvērusi simtiem bērnu un jauniešu, un kad par dejotājiem – senioriem – domājot, tiek sacerētas viņu būtībai tuvas dejas. Ar savu klātesamību, možumu, smaidu un jokiem, ar savām zināšanām.”

foto2.jpg

Apbalvojumi V.Ozolam 1988.gadā piešķirts Nopelniem bagātā kultūras darbinieka Goda nosaukums. 1997.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.

Sieva - Vera.

Avots: Jelgavniekiem.lv. gramata21.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis OzolsJānis OzolsTēvs22.03.188626.04.1959
        2Olga OzolaOlga OzolaMāte02.11.188928.06.1968

        Nav norādīti notikumi

        Birkas