Dzimis 1903.gadā, Beļavā, rokpeļņa ģimenē. 1905.gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu.
Strādājis laikrakstos „Latvijas kareivis” (1930-1940), „Tēvija”, bijis frontes korespondents. 
1944.gadā emigrējis uz Vāciju. Strādājis Detmoldas laikrakstā „Nedēļas apskats”, „Amerikas balss” redakcijā Minhenē. Vēlāk pievērsies literatūrai un sabiedriskajam darbam. 

No 1923.gada periodiskajos izdevumos publicēta proza un dzeja. Pirmā publikācija stāsts „Bez dzīves” laikrakstā „Kurzemes vārds”. 1944.gadā nonācis Vācijā, strādāja laikraksta "Latvija" redakcijā un Amerikas Balss latviešu valodas raidījumu redakcijā Minhenē.
Izdotas ap 15 grāmatu, galvenokārt proza. Viens no nozīmīgākajiem darbiem - romāns „Tā sadega sirds”(1942). Rakstījis arī dzeju - krājums „Tumsas balāde” (1964).

Vilis nekad nav varējis lepoties ar nevainojamu veselību. Visu mūžu viņš cieta no plaušu kaitēm un pirms apmēram 10 gadiem piedzīvoja triekas lēkmi. No tās atspirdzis, viņš bija spiests piemēroties
rāmākam dzīves veidam. Triekas lēkme atkārtodamās tomēr ir novedusi viņu kapā.

Miris 1982.gadā Bavārijā, Vācijā.

Avots: gulbenesbiblioteka.lv

          "Laiks", 07.07.1982