Dzimis Aknīstes pagastā. Bijis zemkopis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā, piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1919. gada naktī uz 18. oktobri Latgalē pie Novoje sādžas starp Jersikas un Nīcgales dzelzceļa stacijām pielavījās ienaidnieka postenim, pirmais uzbruka tam un nogalināja vairākus karavīrus, tā sekmēdams gūstekņu saņemšanu un ložmetēja iegūšanu. Sekojošā uzbrukumā Novoje sādžai ielauzās tajā pirmais, kā rezultātā tika sagūstīti 13 sarkanarmieši un iegūtas trofejas.

Atvaļināts 1920. gada 18. janvārī.

Beidzis viengadīgos skolotāju kursus Jelgavā, strādājis par skolotāju Jēkabpilī, vēlāk Krustpilī.

1940. gadā pārcelts uz Silenes pagasta Ilgas valsts krievu pamatskolu. Mainījis uzvārdu uz Kalnāre.

1941. gada jūlijā arestēts, līdz 1942. gada janvārim atradies apcietinājumā.

Pēc atbrīvošanas strādājis par laukstrādnieku Skrīveru dārzkopības saimniecībā.

1943. gada aprīlī - augustā atradies arestā.

Līdz 1945. gada augustā strādājis Rīgas 2. maizes kombināta palīgsaimniecībā Slampē.

Pēc tam līdz 1948. gada septembrim bijis Ogres nepilnās vidusskolas direktors.

1948. gada septembra - 1949. gada jūlijam bijis skolotājs Ikšķiles pagasta Elkšņu pamatskolā.

1949. gada jūlija - 1950. gada jūlijam skolotājs Ogres vidusskolā.

1950. gada augusta - 1951. gada novembrim skolotājs Rīgas 23. vidusskolā.

Ogres mednieku un makšķernieku biedrības instruktors.

Dzīvojis Ogrē. Apbedīts Ogres kapos.