Aizvakar pievakarē Annas baznīcā pulcējās pasta resora darbinieki, lai izvadītu uz pēdējo dusas vietu savu iemīļoto darba kolēģi 2. rajona pastnieku Vili Heniņu. Šķirsts, ko ietver gaiši liesmojošas sveces un darba biedru goda sardze, pārklāts saldi smaržīgiem ziediem. Iesākās svinīgais aizlūgums, ko vadīja virsmāc. Ķullītis, raksturodams nelaiķi kā centīgu, ilggadīgu darbinieku, un arī uzticīgu draudzei, jo šinī pašā dievnamā aizgājējs kristīts, iesvētīts, laulāts un beidzot tiek izvadīts. Pēc aizlūguma, ērģeļu sēru skaņām atskanot, darba biedri šķirstu iznes no baznīcas un novieto uz automašīnas, lai uzsāktu pēdējo bēru gājiena posmu. Sēru ceremonijā bez tuviniekiem un darba biedriem bija ieradušies daudzi aizgājušā cienītāji, kuru rajonā nelaiķis staigājis desmitus gadus, nesdams tiem gan priecīgas, gan bēdīgas vēstis. Nelaiķa atdusas vieta bija izraudzīta Loņu kapos, kur jau dzimtenes smiltājā pirms diviem gadiem tika guldīts nelaiķa tēvs. Kapos sirsnīgu atvadīšanās runu teica māc. Z. Upīte, bet virsmāc. Ķullītis pēdējo aizlūgumu. Sēru dziesmai atskanot, vieglas smiltis sedz nelaiķa šķirstu un jau īsā laikā smilšu kopiņu grezno bieza ziedu sega. Kā pirmais no nelaiķa sirsnīgiem vārdiem atvadās Latvijas pasta-telefona darbin. b-bas Jelgavas nodaļas priekšnieks Zīverts, noliekot nodaļas vārdā krāšņu vaiņagu. Darba biedru vārdā atvadījās, A. Baumanis, noliekot ziediem bagātu vaiņagu. Orķestris vēl nospēlē sēru dziesmu, un pavadītāji skumjās sāk atstāt kapa vietu.

Avots: Zemgales balss, 31.05.1937 un 03.06.1937