Vilhelms Šteineks ir latvietības cīnītājs un pirmais preses prāvā apsūdzētais latvietis.

- Vilhelms Šteineks piedzima 1681.gadā Vecaucē. Viņa māte bijusi bērnu pieņēmēja. Kas bijis viņa tēvs, nav noskaidrots. 

 Viņš iestājās Karalauču (Kēnigsberga,pašlaik Kaļiņingrada) universitātē studēt teoloģiju. Iestājoties uzdevies par latvieti, tāpēc arī nevar būt šaubu par Šteineka tautību. Ka Šteineku studiju laikā neviens nav pabalstījis,bet viņš pelnījies pats, lai sagādātu līdzekļus studijām, uz to norāda jau tas, ka viņš studējis ilgi - ap 9 gadi. Beidzis studijas, viņš no 1712. gada ir mācītājs Tukumā. Tas iekrita tanī laikā, kad pēc beigtā kara zemi plosīja mēris. Vēl jāpiezīmē, ka 1700. gadā par ķesteri Lielaucē bijis Eberhards Šteineks, domājams, kāds Vilhelma Šteineka radinieks.  

 - 1711.gadā nomira hercogs Fridrichs Vilhelms.Viņa vietā parhercogu bija jānāk Ferdinandam, hercoga Jēkaba dēlam, bet tas uzturējās ārzemēs, un tāpēc muižniecība negribēja viņu par  valdnieku. Muižniecība ar landtāgu izmantoja to apstākli, ka Kurzemē nebija valdnieka, un nežēlīgi apspieda latviešus Sākās laucinieku bēgšana uz pilsētām. Vilhelms Šteineks muižniecības spaidus ne tikai redzēja, bet, latvietis būdams, arī pats tos izbaudīja.

 - 75 gadu vecumā Ferdinands apprecējās. Šteinekam nu uzausa cerība, ka Ferdinands atgriezīsies Kurzemē, nāks par zemes valdnieku un izbeigs muižniecības patvaļu. Viņš sacerēja apsveikuma dzejoli, ko bez cenzūras atļaujas lika iespiest. Dzejolī bija arī raksturota muižniecības rīcība un pati tā nosaukta par «nolādētu čūsku dzimumu», ko Taisnības dieviete (Nemezida) nolēmusi iznīcībai.

 - Šteineka cerības nepiepildījās. Ferdinands neatgriezās. Par valdības apvainošanu jau pieminētajā dzejolī Šteineku 1732. g. februārī tiesāja konsistorijas tiesa Jelgavā. Tiesā Šteineks paskaidroja,
ka savā dzejolī viņš nevienu neesot apvainojis, esot tikai notēlojis patiesos apstākļus, un izteica izbrīnu, ka klāt esošais valdības pārstāvis, kam taču esot pienākums nebūšanas valstī apkarot, tās vēl attaisnojot. Latvieša Šteineka taisnība tomēr nebija muižniecības taisnība, kurai kalpoja viss zemes pārvaldes aparāts. Konsistorijas tiesa nolēma atstādināt Šteineku uz 4 nedēļām no mācītāja amata.

 - Šteineks nomira 1735. g., 54 gadu vecumā

Avots: "Zemgales Balss" Nr.66 (20.03.1940.)