Tēlnieks un zīmētājs.  Dzimis Kuldīgā, miris Jelgavā.

Vilhelms Zigfrīds fon Štafenhāgens dzimis Kuldīgā, tēlnieka izglītību īsu laiku guvis Pēterburgas Mākslas akadēmijā  (1834.g.), zināšanas papildinājis 1846. gadā Frankfurtē pie Mainas un 1848. gadā – Minhenes Mākslas akadēmijā.

No 1850.g. dzīvo Jelgavā.

Šeit sāk priekšdarbus savam lielākajam darbam “Baltijas skatu kartes” (Album baltischer Ansichten)

19. gadsimta vidū Eiropā ļoti iecienīti bija ceļojumu apraksti. V. Z. fon Štafenhāgens veltīja desmit gadus, apceļojot Baltijas valstis un zīmējumos iemūžinot gleznainās ainavas un pilsētu skatus.

Līdzās teiku un nostāstu apvītām greznām pilīm, muižām un krāšņām parku ainavām mākslinieks ir atainojis arī necilos zemnieku namiņus un tā laika vienkāršā cilvēka ikdienas gaitas. V. Z. fon Štafenhāgena veikums – 90 izcilas gravīras kopā ar aprakstiem par Baltijas skaistākajām vietām izdotas trīs lieliskos ilustrētos albumos.

Darbs iznāca 3 sējumos ar 30. G Langes gravīrām katrā un dažādu izdevēju tekstu. Pilnībā izdots 1866.

1912,gadā publicēts papildus sējums ar mākslinieka atstātiem zīmējumiem.