Vilhelms Šreiners
- Dzimšanas datums:
- 25.12.1864
- Miršanas datums:
- 15.06.1936
- Apglabāšanas datums:
- 19.06.1936
- Mūža garums:
- 71
- Dienas kopš dzimšanas:
- 58430
- Gadi kopš dzimšanas:
- 159
- Dienas kopš miršanas:
- 32325
- Gadi kopš miršanas:
- 88
- Kategorijas:
- Diplomāts, Inženieris, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Sūtnis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Ķīmiķis
- Tautība:
- vācietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Latvijas pirmais sūtnis Berlīnē un Prāgā inženieris Vilhelms Šreiners. Beidzis studijas Rīgas politehniskā institūtā ar ķīmijas inženiera grādu. Pēc augstskolas beigšanas viņš darbojās vairākos rūpniecības uzņēmumos un fabrikās, ieņemdams dažādus vadošus amatus, fabrikas direktora posteni ieskaitot. Savu politiskā darbinieka un diplomāta karjeru darbu uzsāka Latvijas valsts tapšanas pirmajā posmā, izdarīdams mūsu jaunai valstij daudz vērtīgu pakalpojumu, jo viņš piederēja pie tā Baltijas vāciešu politiskā nogrupējuma, kas no paša sākuma Tautas padomē lojāli un ar lielu sirsnību sastrādāja un meklēja saprašanos ar latviešiem Latvijas valsts nodibināšanas darbā. Pēc 1919. g. 16. aprīļa apvērsuma Liepājā, 12. maijā noturētā Tautas padomes sēdē Šreiners bij tas, kas savu domubiedru vārdā prasīja, lai atgriežas darbā Tautas padomes ieceltā Ulmaņa valdība.
Polītiskās un valdības aprindas dāvāja Šreineram pilnīgu uzticību un smago pārbaudījumu laikā valdība viņu sūtīja uz Berlīni kā Latvijas pirmo sūtni; tam sekoja viņa iecelšana tādā pat amatā Prāgā. Abās minētās vietās viņš enerģiski un sekmīgi aizstāvēja Latvijas intereses. Viņš turējās pie tās pārliecības, ka vietējo vāciešu interesēs ir , lai jaunnodibinātā Latvijas valsts būtu arī viņu tēvija, kura vācu tautības pilsoņiem jāaizstāv ar visiem līdzekļiem pret katru ienaidnieku, kādā veidā tas Latvijas valsts labklājību un patstāvību arī neapdraudētu, šos savus uzskatus viņš pauda ne tikai vārdos, bet realizēja arī darbos, kas viņam sagādāja daudz pretinieku un niknu ienaidnieku starp viņa tautas brāļiem.
1933. g. Šreiners kļuva pazīstams Latvijas vēstures cienītāju aprindās ar saviem vērtīgiem memuāriem «Pēc 18. novembra», kurus viņš publicēja kopīgi ar bij. Tautas padomes locekli O. Nonāci, un kuros viņš valdzinoši vēstī par savām diplomāta gaitām Berlīnē mūsu valsts grūtākos brīžos. Lai pienācīgi novērtētu Šreinera diplomātisko
darbību, nav jāaizmirst, ka Vācijā, kur pēc 1918. g. revolūcijas vārījās kā raganu katlā, viņam nācās atdurties uz neticamām grūtībām un Vācijas dažādu politisko nogrupējumu pretestību.
Par nopelniem Latvijas labā viņš apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru. Viņa vienīgā meita apprecējusies ar mūsu brīvības cīņu dalībmeku kara aviācijas skolas priekšnieku pulkvedi-leitnantu Zuti.
Pēdējā laikā, jau 15 gadus, Vilhelms Šreiners dzīvoja gluži privāti, ieņemdams Latvijas bankas pārstāvja vietu Slokas celulozes fabrikā. Viņa dzīves vieta bija Bažuciems pie Slokas, kur viņš ar savu kundzi mita pie savas precētās meitas.
Avoti: periodika.lv
Nav pesaistītu vietu
Nav norādīti notikumi