Vilhelms Konrāds Rentgens (vācu: Wilhelm Conrad Röntgen, izrunā: [ˈvɪlhɛlm ˈʁœntɡən]; dzimis 1845. gada 27. martā, miris 1923. gada 10. februārī) bija vācu fiziķis. Viņš 1895. gadā atklāja elektromagnētiskās radiācijas veidu, kuru mūsdienās pazīst kā rentgenstarus jeb X starus. Par to 1901. gadā viņš saņēma pirmo Nobela prēmiju fizikā. Vilhelma Rentgena vārdā nosaukta radiācijas mērvienība rentgens.

2004. gadā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības lēmumu 111. ķīmiskais elements rentgenijs tika nosaukts par godu Rentgenam.

Rentgenstaru atklāšana

1895. gadā Vilhelms Rentgens strādāja Vircburgas universitātē. Gada beigās, eksperimentējot ar elektronstaru cauruli, novēroja fluorescenci uz tuvumā novietota ekrāna, kas klāts ar luminoforu. Viņš secināja, ka ekrāna spīdēšanu izraisījuši katodstari no elektronstaru caurules, kas izsaukuši nezināmu starojumu. Rentgens šos starus nosauca par X stariem, kurus sākotnēji uzskatīja par lādētu daļiņu plūsmu. Tomēr tika noskaidrots, ka tās nav lādētas daļiņas, jo nenoliecās ne elektriskajā, ne magnētiskajā laukā. Toties Rentgens ievēroja, ka šis starojums spēj izspieties cauri papīram, apģērbam un ādai. Rentgens ieguva arī pirmo rentgenuzņēmumu, kurā redzami plaukstas kauli. Šo attēlu iegūšanas metodi ar rentgenstaru palīdzību sāka izmantot medicīniskajā diagnostikā.

1901. gadā par rentgenstaru atklāšanu Vilhelms Rentgens saņēma Nobela prēmiju fizikā. Pēc tam pagāja vēl vairāki gadi, kamēr pilnībā tika noskaidrots, kā rodas rentgenstari.