LKOK nr.3/514

Akmentiņš, Vilhelms

Virsleitnants 5. Cēsu kājnieku pulkā.

* 1891. g. 9. aprīlī Rīgā.

+ 1954. g. 18. februārī Memmingenē.

[Apbedīts Memmingenas kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 21. jūnijā pie Raunas dzelzs tilta un 23. jūnijā pie Cēsu stacijas.

Pakāpeniski paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

AKMENTIŅŠ VILHELMS, Jāņa dēls

2.(5.) Cēsu kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1891. g. 9. apr. Rīgā. Beidzis pilsētas skolu, 1915. g. Hersonā izturējis eksāmenu par ģimnāzijas 4 klašu kursu. Ķīmijas nodaļas vadītājs Odesas aptiekas preču akciju sabiedrībā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. sept., dienējis 44. rezerves pulkā Hersonā, 1916. g. febr. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu. 1916. g. okt. nosūtīts uz Gatčinas praporščiku skolu, pēc tam atgriezies Rezerves pulkā. 1917. g. jūn. ieskaitīts 17. Sibīrijas strēlnieku pulkā, 18. aug. -19. sept. piedalījies kaujās Rīgas frontē. 1918. g. maijā demobilizēts. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 14. jūn. Valkā, Ziemeļlatvijas brigādē. Piedalījies visās 2. Cēsu kājnieku pulka kaujās no Raunas līdz Rīgai. 

1919. g. 21. jūn. pie Raunas dzelzstilta Akmentiņš kā vada komandieris ar labi mērķētu uguni atsita 4 ienaidnieka pārspēka uzbrukumus un padzina vāciešu bateriju. 

23. jūn. rītā Cēsīs straujā uzbrukumā ieņēma staciju, ieguva smago ložmetēju u.c. trofejas, pēc tam aizsteidzās priekšā igauņu spēkiem un kopā ar to bruņuvilciena desantu ieņēma Cēsis. Iecelts par Cēsu pilsētas komandantu. Par kaujas nopelniem paaugstināts par kapteini.

1919. g. 8. aug. pārcelts uz 4. Latgales divīzijas štābu, štāba komandants, vēlāk sevišķu uzdevumu virsnieks. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

1940. g. no armijas atvaļināts. 1941. g. jūn. beigās Lielstraupes mežos komandējis pašaizsardzības vienību. 

1944. g. rudenī devies uz Vāciju, dzīvojis bēgļu nometnēs, palicis uz dzīvi Vācijā. Miris 1954. g. 18. febr. Memmingenē.