Dzimis 1902. g. 28. aug. Jelgavā valsts vīnu veikala pārziņa ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Anna, dz. Pētersone. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Jelgavas ģimnāzijas sagatavošanas klasē.

1. pasaules kara laikā 1915. g. ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju, dzīvojis Tulā, mācījies uz Tulu evakuētajā Varšavas ģimnāzijā.

No 1917. g. strādājis Tulas ieroču fabrikā (strādnieks, pēc tam kantorists).

1920. g. beigās ar ģimeni atgriezies Latvijā. 1924. g. beidzis Jelgavas valsts vidusskolu un uzsācis tieslietu studijas LU (1932. g. sept. beidzis Tiesību nodaļu).

No 1927. g. jūn. praktikants bez algas Rīgas apgabaltiesas 2. civilnodaļā.

No 1928. g. 11. febr. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1929. g. 21. nov. vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis 2. civilnodaļā, 1. kriminālnodaļā, pie izmeklēšanas tiesnešiem un miertiesnešiem Rīgā.

1930. g. 21. nov. iecelts par papildu miertiesnesi.

1931. g. 24. sept. iecelts par miertiesnesi Latgales apgabaltiesā, miertiesnesis Subatē.

1932. g. sept. atbrīvots no amata sakarā ar iesaukšanu karadienestā. 1932. g. okt.–1933. g. sept. obligātajā karadienestā Latvijas armijā, 3. Jelgavas kājnieku pulkā, dižkareivis.

No 1933. g. 18. aug. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) Ilūkstes iecirkņa miertiesnesis.

No 1935. g. 5. nov. Jelgavas apgabaltiesas loceklis, strādājis kriminālnodaļā, no 1939. g. apr. apelācijas nodaļā, pēc tam tirdzniecības reģistra nodaļā.

Darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, Zemgales Patronāta biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā.

 Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Miris 1953. g. 27. sept. Rīgā.

Apbedīts Meža kapos.

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

Precējies 1936. g. 5. sept. ar Ainu Pētersoni (1911. g. 13. sept. Smiltenē–1957. g. martā Rīgā; pianiste), dēls Valdis (1939. g. 29. okt.–1996. g. 27. jūn.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 158. l.; 1578. f., 11. apr., 78. l.; 7427. f., 1. apr., 8108. l.

No V. Kleinberga 1927. g. 21. dec. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Laipni lūdzu mani ieskaitīt Jums padotā Apgabaltiesā par jaunāko kandidātu uz tiesu amatiem. Studēju Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātē ceturto gadu, un līdz valsts eksāmeniem palikuši nenolikti 2 kursu priekšmeti, kurus domāju nolikt līdz Lieldienām. Apgabaltiesas II civilnodaļā strādāju kā praktikants no 16. jūnija 1927. g. Atsauksmes par mani varētu dot Apgabaltiesas II civilnodaļas vadītājs un tiesneši.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 158. l., 7. lp.) No V. Kleinberga 1940. g. 19. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Tēvs bija kara dienestā, un, nolūkā sagādāt mātei un māsai uzturu, 1917. gada vasarā meklēju sev darbu caur vietējo darba biržu. Darbu atradu Tulas ieroču fabrikā, kur sākumā strādāju kā dienas strādnieks, bet vēlāk kā kantorists. Darba apstākļi spieda pārtraukt skolas apmeklēšanu [..] 1935. gada rudenī Jelgavas apgabaltiesā bija vakanta tiesas locekļa vieta, un kā jelgavnieks vēlējos strādāt savā dzimtā pilsētā. Iesniedzu priekšsēdētājam lūgumu gādāt, lai mani šai vakantā vietā ieceltu. Pret manu kandidatūru Jelgavas apgabaltiesas nodaļu kopsapulcei iebildumu nebija, un 1935. gada 5. novembrī tiku iecelts Jelgavas apgabaltiesas locekļa amatā.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 108. l., 38., 39. lp.)