Viktors Bucenieks (Nikolaja dēls) dzimis 1907.gada 28. decembrī Rīgā. Tautība - krievs. Ticība - pareizticīgais. Māte - Nadežda, dzimusi - Treiznere.

Viktoram Buceniekam bija brālis Vilis un māsa Olga.

Pastāvīga dzīvesvieta - Rīga, taču pasē Nr. 233066, kas izdota 12.09.1923., norādīta kā dzīvesvieta Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagasts. 

---

"Viktors Bucenieks, kas bija viens no izcilākajiem Ķīvīša laika biedriem sporta laukumā, un gandrīz visu Latvijas rekordu īpašnieks garo distanču skrējienos, no savas tagadējas dzīves vietas — Veisenburgas latviešu nometnes mums raksta: „Latvijas 4. maija numurā izlasīju rakstu par pieckārtējo Latvijas rekordistu skriešanā Jāni Ķīvīti. Tagad gribu paziņot, ka lielais sportists jau 1942. g. 10. aprīlī miris. Pat viņa ārkārtīgi spēcīgais organisms vergu gaitās Sibīrijā salūzis. Skumjā ziņa par Ķīvīša nāvi ir patiesa. Pirms neilga laika šo vēsti paziņoja rekordista dzīves biedre, kas pagājušā rudenī kopā ar 2 bērniem no angļu joslas aizbrauca uz Zviedriju pie Jāņa Ķīvīša brāļa — basketbola un volejbola tiesneša Ernesta Ķīvīša."

Avots: Latvija, 11.05.1948

---

Šā gada 6. oktobrī sporta saimi aplidoja sēru vēsts, ka bijušais Latvijas rekordists un savā laikā viens no labākiem vidējo distanču skrējējiem Baltijas valstīs Viktors Bucenieks pēkšņi miris ar sirdstrieku. V. Bucenieks nekad nebija slimojis un ziemā to joprojām redzējām slēpojot, bet vasarā sniega slēpes aizstāja ūdens slēpes. Palika neizbūvēts basketbola laukums, kas bija domāts ciemiņiem — bijušiem sporta draugiem. Sākot ar 1932. gadu vidējo skriešanu distancēs sākās "Bucenieka laikmets". Viktors Bucenieks bija Latvijas meistars 1500 m skrējienā 1932. gadā un laboja šās distances rekordu divas reizes. 3000 m skrējienā laboja rekordu vismaz divas reizes. 5000 metru skrējienā bija meistars no 1930. līdz 1933. gadam, labojot Latvijas rekordu četras reizes. 10.000 m distancē bija meistars no 1930. līdz 1931. gadam, labojot rekordu divas reizes. V. Bucenieks guvis arī uzvaras starptautiskās sacīkstēs. V. Bucenieks ar ģimeni ieradās Kanādā 1949. gada pavasarī un iesāka strādāt Norzbejas pilsētā par pulksteņtaisītāju. Vēlāk atvēra savu juveliera veikalu. Neatlaidība un rūpīgais darbs sekmēja uzņēmuma attīstību un palīdzēja gūt solīdu materiālo pamatu. V. Bucenieka maja arvien labprāt sagaidīja viesus, un atrakcija bija dēlam izbūvētā privātā zvaigžņu lūkotava — observatorija. Sākuma posmā V. Bucenieks uzņēmās vietējās latviešu draudzes dibināšanu, bet viņa dzīvesbiedre, kādreizējā Latvijas meistare 100 un 60 m skrējienos, Velta Čaibe, veica ērģelnieces pienākumus. V. Buceniekam paliek dzīvesbiedre Velta, meitas Lauma un Baiba un dēls Pēteris, un māte Latvijā. Nelaiķi pēdējā gaitā izvadīja mācītājs E. Ķerģis. (Latvija Amerikā, 18.10.1972)