Vikentijs dzimis audzis Samanišku sādžā un vēsturē palicis slavens ar to, ka 1919.g 28. martā tam boļševiki izpildīja nāvessodu kopā ar vēl ~100 cilvēkiem, bet brīnumainā kārtā palicis dzīvs ar lodes sadragātu kājas augšstilbu un 8 durkļa rētām mugurā. No līķu kaudzes tam naktī palīdzēja izglābties vēl viens izdzīvojušais zemnieks no Asūnes puses Pēteris Gražulis. Kopā 16 Asūnes puses zemniekiem piespreida nāvessodu, jo tie pretojās rekvizīcijām. Vikentijam bija jābaro kuplā ģimene ar daudziem audžubērniem no sievas Aneļas pirmajām laulībām ar Izidoru Ļahu un 5 saviem bērniem. Internetā var atrast daudz informācijas par 1919. gada notikumiem, kur pieminēts Vikentijs Cirša, jo viņš ar Pēteri pēc tam tiesās liecināja pret varmākām, kuri izlēja nevainīgu cilvēku asinis. Vikentijs nodzīvoja salīdzinoši ilgu mūžu, parādīdams savu sīksto latgaliešu garu. Viņam ir uzstādīts kapakmens netālu no savu brāļu Konstantīna, Donāta un Staņislava Ciršām.