Tas notika pēkšņi un negaidīti. Neviens no tuviniekiem un draugiem nespējām noticēt, ka tā cilvēks var aiziet mūžībā - neatvadījies, nevienam nesakot par savām domām un izjūtām. Tas notika 7. jūlija pusdienas laikā, kad Tu, savā lauku mājā strādādams, apstājies, lai atvairītu kādu žņaudzošu sāpi, bet tā bija stiprāka par Tevi.

Tu biji muzikāli izcili apdāvināts mūziķis un vairāk nekā trīs gadu desmitus stāvēji latviešu kora mūzikas priekšgalā. Pēc konservatorijas beigšanas 1965. gadā sāki strādāt Smiltenes mūzikas skolā par direktoru un vakaros vadīji Smiltenes vīru kori "Dziedonis" un arī Valmieras vīru kori "Imanta". Un neizpalika arī rezultāti tavam rūpīgajam un pedantiskajam darbam. 1970. gada Dziesmu svētkos "Dziedonim" - ll pakāpes diploms un “lmantai” - l vieta un Tautas kora nosaukums. 1970. gadā dzīves ceļi Tevi aizved uz Jelgavu. Šis laiks ir radošās darbības brieduma laiks 23 gadu garumā. Tu vadīji akadēmijas vīru kori "Ozols", kurš atkal Tavā vadībā plūca laurus Dziesmu svētkos. Un kora darbības kulminācija bija koncertbrauciens pa Sibīrijas pilsētām, ko vēl šodien atceras bijušie studenti un pasniedzēji. Tava lielākā mīlestība laikam bija Tautas koris "Zemgale", kuru Tu vadīji gandrīz divus gadu desmitus. Un atkal panākumi koru skatēs, salidojumos un Dziesmu svētkos. Tu biji klāt pie Rīgas Politehniskā institūta sieviešu kora "Delta" šūpuļa. Strādāji par kormeistaru korī "Gaudeamus", "Dziedonis", diriģēji Smiltenes vidusskolas jauniešu kori "Lido" un pēdējos trīs gadus vadīji Smiltenes kultūras nama jaukto kori "Pakalni". Un vēl pedagoģiskais darbs Smiltenes, Valmieras mūzikas skolās, Rīgas Pedagoģiskajā skolā un E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā. Un arī šeit Tu biji prasīgs pret sevi un saviem audzēkņiem. Tev bija vēl kāds talants, Tu pārrakstiji notis dažādiem krājumiem un izdevumiem. Tik kaligrāfiski precīzi un skaisti varēji uzrakstit tikai Tu! Un tagad mēs no Tevis atvadāmies. (Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, 1997)