Mana mīļā mamma nodzīvoja garu un skaistu mūžu. Dzimusi un visu mūžu dzīvojusi Bolderājā. Mācījusies Rīgas 19 vidusskolā,kara laikā bija spiesta doties prom no Latvijas.Kopā ar savu mammu-Anneļu Drizļeonoku devās bēgļu gaitās uz Halturinu/Krievija/,kur pavadīja visu kara laiku smagos apstākļos.Tā kā mamma bija ļoti sabiedriska un gaiša,viņai dzīvē bija daudz draugu,arī Halturinā.Kara pēdējās dienās pienāca ļaunas ziņas,Kurzemes katlā gāja bojā mammas tētis,kurš visu karu bija pavadījis PSRS bruņotajos spēkos.Beidzoties karam,mamma ar vecmāmiņu atgriezās Latvijā,kur turpināja mācības 19 vidusskolā. Beidzot skolu,sāka strādāt par grāmatvedi finieru rūpnīcā ,,Lignums,, kurā arī nostrādāja visu mūžu.Ar manu tēti-Jāni Pavlovu,mamma nodzīvoja visu mūžu,līdz tētis nomira 2006 gadā.Tēta aiziešana mammai bija smags trieciens,kurš tika ļoti smagi pārdzīvots. Pati mamma visu mūžu bija ļoti giša un labestīga,vienmēr domāja un rūpējās par citiem un tikai vēlāk atcerējās par sevi. Mammas un tēta laulīlāvā esmu esmu dzimis es-Viktors Pavlovs,kurš tagad dalās atmiņās.Pēc mammas aiziešanas dzimta turpinās,viņai ir divi mazdēli-Michals un Rihards. Man mammas aiziešana bija smags trieciens,kurš joprojām vēl sāp......Vārdi,kurus iegravēju uz kapa pieminekļa izsaka manas domas un jūtas-

Kaut pa vistālāko ceļu

Aizgāji viena Tu māt, Es vienmēr būšu Tev līdzās, Tu vienmēr būsi man klāt.   Dusi saldi un patiesi ceru,ka tur augšā,Tu esi kopā ar savu mammu,tēti,vīru,vecmāmiņu un visiem citiem mīļajiem un Tev tuvajiem,un ka Jūs visi sargājat mūs,te palikušos......