Verners fon Breithauzens (vācu: Werner von Breithausen, latīņu: Wernerus a Breithausen) bija Livonijas ordeņa mestrs 1261. - 1263. gadā.

Hronikas liecības

Rusova Livonijas hronika par mestru Verneru raksta:
 

Pēc Georga fon Eihšteta par mestru tapa ievēlēts Verners Breithauzens. Mestrim Verneram bija daudz kaŗu ar Lietavas dižkunigaiti Mindaugu, šo atkritēju no kristīgās ticības un mameļuku. Ne mazāk bija kaŗu ar krievu kņazu un šamaišu vecāko Tramatu [citur tekstā - Troinatu]. Viņi bija sadevušies kopā, lai ordeni un vācus izdzītu no Livonijas. Dižkunigaitis Mintaugs ieradās ar savu kaŗaspēku pie Cēsīm, bet neatradis savus sabiedrotos krievus, lielā nemierā atgriezās atpakaļ, nodarīdams Livonijai daudz posta. Kad viņš bija jau aizgājis, ieradās krievu kņazs ar lielu kaŗaspēku, izlaupīja un izpostīja visu Tērbatas biskapiju un ieņēma Tērbatas pilsētu. Tā kā Tērbatas pili viņš nevarēja tik drīz ieņemt, jo arī mestris bija ieradies palīgā, tad viņš izlaupīja pilsētu, galīgi nodedzināja viņu un aizgāja atpakaļ uz Krieviju. Mestris un Tērbatas biskaps pēc tam, kad bija pilsētā atkal novietojuši iedzīvotājus, dzinās krieviem, jau savā zemē būdamiem, pakaļ, laupīja, dedzināja un daudzus nokāva. Mestris Krievijā bija palicis slims un atgriezās arī Rīgā slims un nevarīgs, bet ar lielu laupījumu un triumfu.

Kamēr mestris kaŗoja Krievijā, šamaišu vecākais Tramats ar lielu kaŗaspēku iebruka Vīkā, kas ir tāļu Igaunijā, un nodarīja lielu ļaunumu. Mestris vēl slims būdams pavēlēja ordeņbrāļiem, pilsoņiem un kareivjiem sapulcēties Rīgā un gaidīt Tramata atgriešanos. Tramats ceļā uz mājām nāca caur Rīgas biskapiju. Gaišā mēneša naktī abi pretinieki satikās pie Daugavgrīvas klosteŗa, un nakts laikā notika asiņaina kauja, tā ka viss kaujas lauks sārtojās asinīs. Vāci uzvarēja, pazaudēdami tikai 9 ordeņbrāļus, nedaudz pilsoņu un kalpu. Tramats aizbēga pie Lietavas ķēniņa Mintauta. Mestris kaŗoja arī ar kuršiem; ļoti izpostīja viņu zemi un nokāva daudz tautas, ieņēma 3 pilis, starp tām arī Grobiņu, un visas trīs nodedzināja līdz pamatiem. Mestris Verners pēc 2 gadu valdīšanas atlūdzās no sava amata, aizceļoja uz Vāciju un nodevās mierīgai dzīvei.