Ludzas valsts ģimnāziju apmeklējuši — 15 g. v. Ābrams Faļkovs un 17 g. v. VērMikučauova. Faļkovs par sliktu uzvešanos š. g. 15. janvārī izslēgts no ģimnāzijas. Izrādījies, ka viņš bijis iemīlējies Mikučanovā un pēc izslēgšanas no ģimnāzijas, meiteni sācis apmeklēt viņas dzīvoklī. Mikučanova nevēlējusies ar Faļkovu satikties. Tomēr F. meitenei visur sekojis un viņai nedevis, mieru. 10. februārī F. ieradies M. dzīves vietā, mazā Ezera ielā 18. Tur zēns atkal sācis runāt par mīlestību. Kad meitene viņu raidījusi projām, norībējis šāviens. Istabā iesteigušies atraduši Mikučanovu krēslā nošautu. Faļkovs aizturēts kāpņu telpā un paskaidrojis, ka Verai esot rādījis revolveri, un šāviens gājis vaļā nejauši, bet atradušies liecinieki, kas neliecinājuši, ka F. jau dažas dienas iepriekš gatavojies nošaut Mikučanovu. 

Avots: Rīts, 08.10.1936

Daugavpils apgabaltiesas 1. kriminālnodaļas sesijā, Ludzā, iztiesātā prāva pret 15 g. veco Ābramu Faļkovu par savas līdzskolnieces, 17 g. v. Veras Mikučanovas, noslepkavošanu ilga gandrīz divas dienas. Bija izaicināti 27 liecinieki un 2 eksperti. Tiesas sēdi vadīja priekšsēdis Grunduls. Apsūdzību uzturēja prokurora biedrs Jansons, bet apsūdzēto F. aizstāvēja zvēr. adv. J.Šmits.
Apsūdzētais Faļkovs tiesas sēdē neatzina sevi par vainīgu tīšā Mikučanovas noslepkavošanā. Viņš paskaidroja, ka jau tad, kad kopā ar M. apmeklējis Ludzas valsts ģimnāziju, tā vērsusi uz sevi viņa uzmanību kā klases labākā skolniece. Tā kā pats viņš bijis vājš skolēns, tad vairākkārt griezies pie M. pēc palīdzības skolas priekšmetu gatavošanā. Mīlējis M. viņš neesot, bet jutis pret to vienīgi simpātijas un cienību. Notikuma dienā viņš gribējis vienīgi palepoties ar to, ka prot apieties ar revolveri, bet, neuzmanīgi ar to rīkojoties, šāviens gājis vaļā un izrādījies par liktenīgu.
Nopratinātie liecinieki, nelaiķes pedagogi un līdzskolnieki nodeva apsūdzētam visai nelabvēlīgas liecības.
Ģimnāzijas direktors norādīja, ka F. jau pirmajā gadā pēc iestāšanās skolā piekopis dažādas noziedzības un blēdības. Tā F. sabojājis skolā elektrisko ierīci, viltojis sev par labu klases darbus un izdarījis dažas zādzības. Liecinieks sevišķi uzsvēra F. ietiepību, melus, cietsirdību un slinkumu. Pret saviem skolas biedriem F. izturējies rupji un huligāniski. Arī pārējie liecinieki, sevišķi F. klases audzinātāja F. Brice, apstiprināja apsūdzētā F. noziedzīgās tieksmes. Divas no lieciniecēm, nelaiķes M. draudzenes, Pitkeviča un Pilvinska, liecināja, ka F. vairākas reizes viņām jautājis, kad un kur M. ies, jo gribējis to noķert, iesēdināt ragavās un aizvest aiz pilsētas, lai tur to izsviestu sniegā. F. bravūrīgi lielījies, ka viņam pašam nevajadzēšot šādu darbu darīt, ka šai lietai esot sava „banda". Liecinieks Savickis, kas devis F. privātstundas pēc tam, kad tas jau bijis izslēgts no ģimnāzijas, liecināja, ka F. bijis ļoti slinks un prāts viņam nemaz nenesies uz mācībām. Viņš vairāk mīlējis pļāpāt par meitenēm. F. lieciniekam priekš notikuma rādījis revolveri. Dažas dienas priekš notikuma F. izteicies, ka viņam drīz vairs nevajadzēšot mācīties. No citām liecībām bija redzams, ka neilgi priekš liktenīgā notikuma M. sūdzējusies par F. uzmācību un vairākas reizes viņu raidījusi projām, F. to neņēmis vērā, bet sācis M. apmeklēt vēl biežāk. Eksperti — Dr. Kotans un ieroču meistars kapt.-ltn. Mačs — atzina, ka slepkavība acīmredzot pastrādāta tīši. Prāvas otrā diena, sestdien, sākās ar prokurora biedra runu. Prokurora biedrs Jansons apsūdzēto F. atzina par grūti labojamu individu, kam ne vecāku, ne arī skolas audzināšana nespēj līdzēt. Tamdēļ lūdza F. sodīt ar 6 gadiem cietumā. Aizstāvis zvēr. adv.J. Šmits, turpretim, centās pierādīt, ka slepkavība notikusi aiz neuzmanības. Pēc apm. 2 stundu ilgas apspriedes tiesa pasludināja spriedumu, ka Ābrams Faļkovs sodīts ar 1 gadu cietumā, to atvietojot ar 5 g. labošanas iestādē. Tajā pašā dienā pret Faļkovu iztiesāja miertiesā vēl 2 citas prāvas par zādzībām. Miertiesnesis sodīja F. ar 2 gadiem mazgadīgo labošanas iestādē.

Avots: Jaunākās ziņas, 12.10.1936