Veneranda dzimusi tag. Rēzeknes novada Nagļu pagasta "Ozolkalna" mājās Ignata un Ksaverijas ģimenē kā jaunākais bērns - vienīgā meita un māsa trim brāļiem. Agrā bērnībā jau kopš 4 gadu vecuma gājusi ganos. Līdz ar vecākajiem brāļiem veikli iemanījusies lasīt un, kad 7 gadu vecumā sākušās skolas gaitas Nagļu skolā, Veneranda uzreiz "iecelta" otrajā klasē. Pēc Nagļu pamatskolas beigšanas sekoja mācības Varakļānu vidusskolā. Profesijas izvēlē šaubu nebija - jākļūst par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Pēc Cēsu Skolotāju institūta absolvēšanas 1955. gadā (pēdējais CSI izlaidums) Veneranda sāka darba gaitas Jēkabpils rajona Ģipterānu (Dignājas) pamatskolā. Vēlāk darba gaitas aizvedušas uz Viļānu rajona Zeltiņu pamatskolu, sekoja liktenīga satikšanās ar nākamo vīru Leonardu, laulības un pārcelšanās uz Rīgu. Skolotājas darbs turpināts Ropažu vidusskolā, Rīgas 21. astoņgadīgajā skolā un Rīgas 66. vidusskolā. Mūža darbs veltīts skolai un bērniem. Venerandai pašai liktenis dāvājis tikai vienu meitu, bet laulība diemžēl izira. Dzīves prieku un veldzi dvēselei Veneranda smēlās gan teātrī, gan Latvijas apceļošanā, gan Sv. Jēkaba draudzē. 

Venerandas pēdējā vēlēšanās bija atdusēties dzimtajā pusē līdzās saviem vecākiem, un mūža miers ir rasts Rēzeknes novada Nagļu kapos (jaunajos).