Luterāņu kapi pie Sīķeles baznīcas.

"Daugavas vēstnesis" 1939.gadā raksta: "Sīķeles draudzes kapi atrodas ļoti skaistā vietā. Turpat — zaļie Daugavas līči, stāvie krasti un mežs. Tikai... Ja gājējs kādreiz sadomā ieiet Sīķeles kapos, tad vispirms viņam jāredz viena otra kapsētai nepiedienīga lieta. Tur guļ lielas vecu lapu kaudzes gar kapsētas žogu un stūros, tur veci, savītuši vainagi uz žoga un zemes, šur, tur saplīsušas pudeles, kā zaļumballē. Arī vecu avīžu tur netrūkst. levērības cienīga ir arī akmeņu kaudze pavisam redzamā vietā. Laikam draudzes locekļiem tos aplasot no kapiem, bija pietrūcis spēka aiznest un nomest tālāk. Kapos guļ salauzti un apsūnojuši krusti. Ja nu šiem aizmirstajiem trūkst piederīgo, tad vismaz citi varētu vaļas brīžos to kapus mazliet atsvaidzināt. Ar to uzlabotos kapsētas izskats. Visumā tomēr kapsēta izskatās daudz labāk nekā to varētu domāt, uzlūkojot kapsētu no ārpuses. Redzams, draudze ir strādājusi, tikai vajadzēja mazliet vairāk, jo apmēram puskilometru no kapsētas, šīs pašas draudzes mācītāja mājā, ir tūristu mītne. Ja nu tur apmetas kāds ceļotājs un sadomā paklejot skaistajā apkārtnē, tad, ieraugot Sīķeles draudzes kapus to tagadējā izskatā, tas labu vārdu gan neteiks."