Vasilijs Smislovs (krievu: Василий Смыслов; dzimis 1921. gada 24. martā Maskavā, miris 2010. gada 27. martā turpat) bijaPSRS un Krievijas šahists - septītais pasaules čempions šahā (1957 - 1958).

Nākamais pasaules čempions Vasilijs Smislovs ir dzimis 1921. gada 24. martā Maskavā inženiera ģimenē. Spēlēt šahu viņam 6 gadu vecumā iemāca tēvs, kurš pats bija spēcīgs šahists. Pirmos lielos panākumus gūst 1938. gadā, kad Smislovs uzvar PSRS skolēnu meistarsacīkstēs un dala 1.-2. vietu Maskavas čempionātā, izpildot meistara normu. 1940. gadā izcīna 3. vietu PSRS 12. čempionātā, kļūstot par PSRS lielmeistaru.

Pēc 2. Pasaules kara Smislovs jau ir starp spēcīgākajiem pasaules šahistiem un 1948. gadā tiek uzaicināts piedalīties mačturnīrā, kurā 5 vadošie lielmeistari cīnās par pasaules čempiona nosaukumu. Smislovs ieņem 2. vietu, atpaliekot no Mihaila Botviņņika, kurš kļūst par mirušā pasaules čempiona Aļehina pēcteci.

1954. gadā Smislovs pirmo reizi cīnās mačā ar Botviņņiku. Tas beidzas neizšķirti 12:12, kas pēc noteikumiem ļāva čempionam saglabāt savu titulu. 

1957. gadā, iepriekš izcīnījis pretendentu atlases sacensībās tiesības spēlēt ar čempionu, Vasilijs Smislovs uzvar maču ar Botviņņiku (rezultāts: 12,5:9,5) un kļūst par septīto pasaules čempionu šahā.

Tomēr jau pēc gada revanša mačā Mihails Botviņņiks savu zaudēto titulu atgūst. Turpmākajos gados Smislovs vēl ilgi atrodas pasaules šaha elitē, tomēr pietuvoties vēl vienam mačam par pasaules spēcīgākā šahista nosaukumu izdodas tikai 1984. gadā, 62 gadu vecumā, kad mačā, kurā izšķīrās, kurš cīnīsies ar toreizējo čempionu Anatoliju Karpovu, Smislovs cieš sakāvi no jaunā lielmeistara Garija Kasparova.

Līdz pat 2001. gadam Vasilijs Smislovs turpina piedalīties sacensībās un pēc tam, kad redzes problēmu dēļ tas vairs nav iespējams, turpina darboties šaha kompozīcijas jomā.

Miris no sirds nepietiekamības 2010. gada 27. martā Maskavā, apglabāts Novidevičjes kapsētā.

Avots: lv.wikipedia.org