Savas zemes patriots.  Zelta jaunība  20.-30. gados Alūksnē.  Pēc padomju spēku otrreizējās ienākšanas sekoja izsūtījums. Visas bēdas un neziņa, kas ar to saistās. Valters bija romantiķis un sapņotājs.  Pēc atgriešanās no izsūtījuma Latvijā strādāja par šoferi.  Draudzību saņēma bagātīgi un tāpat dāvāja pretī. Daudziem bija prieks viņu satikt, būt kopā ar viņu. Valters nežēlojās, uz dzīves grūtībām skatījās kā uz kaut ko pārejošu. Sešdesmit gadu vecumā atgriezās jaunības dienu zemē. Nekad nezaudēja humoru.

Izvadot Valteru pēdējā gaitā, kāda dāma viņu raksturoja ar vārdiem  –  cilvēks-notikums. Kāpēc Valters tāds bija, kas to lai zina. Katram savas Dieva dāvanas.