Valters Jānis Sautiņš dzimis 1933.gada 25,jūnijā Betijas un Jāņa ģimenē, kur viņu jau sagaidīja māsa Rasma. Valters bija Āgenskalna puisis un vairāk kā 70 gadus bija uzticīgs skaistajam Pārdaugavas rajonam, mūža pēdējos 11 gadus pavadīja Ziepniekkalnā.

Viņš darba gaitas sāka 13 gadu vecumā, strādājot VEF, jo pāragri mūžībā aizgāja tēvs Jānis.

Lai mammai Betijai būtu vieglāk uzturēt ģimeni, kurā bija divi bērni, viņš devās valsts nodrošinātās mācībās Batumu jūras skolā. Atgriežoties Latvijā Valters turpināja strādāt inženiera darbu, bet viņa darba lielākā aizraušanās un izaicinājums bija 50 darba gadi Latvijas Televīzijā  kā kinooperatoram un režisoram, radoši un atjautīgi veidojot paliekošu materiālu par sava laika vēsturiskiem notikumiem. 

No 1965. Līdz 1995.gadam viņš piedalījies vairāk kā 40 televīzijas dokumentālo filmu veidošanā. 1980-to gadu beigas bija laiks, kad varēja atklāti izteikties par dažādām sasāpējušām problēmām valstī. Kā režisors Valters radīja filmas "Grēks",” Exitus letalis” (1988.), „Logs uz Eiropu” (1989.). Režisors vienmēr atrada kopīgu valodu ar filmas varoņiem, lai dokumentālās filmas par smagām un sarežģītām tēmām būtu patiesas un pievērstu skatītāju uzmanību filmā skartajām problēmām.

2000.- 2003.gados viņš ņēma dalību televīzijas ciklu „Ļatvijas pilsētas” un „Latvijas pagasti” veidošanā. Valters aktīvi piedalījās Atmodas procesos, organizējot Latvijas Televīzijas Tautas fronti, kā rezultātā viņš saņēma barikāžu piemiņas zīmi..

Vissvarīgākā vērtība viņam bija ģimene, kur visu savu brīvo laiku Valters veltīja rūpēs par saviem mīļajiem. 1960.gadā viņa dzīvē ienāca sieva Rasma ar kuru viņš kopdzīvē pavadīja 60 gadus.

1961.gadā ģimeni kuplināja vecākā dēla Arvila nākšana pasaulē, bet 1969.gadā piedzima jaunākais dēls Nils.

Valters lepojas ar 3 mazbērniem- Līvu, Edgaru, Kristu, kā arī ar 5 mazmazbērniem- Nikolu, Rihardu, Austru, Māru un mazo Madariņu.