Dzimis 1886. g. 12. nov. Rīgā ierēdņa ģimenē.

Tēvs Aleksandrs Ludvigs, māte Marija Šarlote, dz. Boka. Vācietis, luterticīgs.

1890. g. beidzis Rīgas Nikolaja I ģimnāziju. Dziedājis Rīgas pilsētas teātra bērnu korī.

1905. g. beidzis TU Juridisko fakultāti ar II šķ. diplomu.

No 1910. g. okt. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā; strādājis 1. civilnodaļā.

Brīvajā laikā ieguvis mūzikas izglītību.

No 1911. g. janv. zvērināta advokāta E. Volframa palīgs Rīgā, no 1911. g. dec. ierēdnis Rīgas pilsētas nodokļu valdē, sekretārs, pēc tam nodokļu inspektors.

1. pasaules kara laikā 1916. g. dec. mobilizēts Krievijas armijā. 1917. g. jūn. atvaļināts no armijas. Turpinājis darbu Rīgas pilsētas valdē, bijis nodokļu inspektors (līdz 1919. g.).

1919. g. maijā iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Baltijas landesvērā (no 1919. g. jūl. Latvijas armijas Vācu zemessargi, no 1920. g. apr. 13. Tukuma kājnieku pulks), seržants. 1920. g. 9. aug. atvaļināts no armijas.

1920. g. 19. jūn. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā (1920. g. 23. okt. par vecāko tiesamatu kandidātu); strādājis 3. civilnodaļā. No 1920. g. 28. dec. papildu miertiesnesis, no 1921. g. 18. apr. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. civilnodaļā.

No 1928. g. 12. jūn. Tiesu palātas loceklis.

Herdera institūta privātdocents.

Kopš 1922. g. komponējis mūziku (ārpus Rīgas un vācu muzikālās vides plašu atpazīstamību nav guvis). Dzīvojis Baldonē. 1939. g. 19. okt. (no 1. nov.) atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

1939. g. nov. izceļojis uz Vāciju. Bartā (Pomerānijā), pēc tam Pozenē (tag. Poznaņa Polijā) un Berlīnē strādājis tiesu iestādēs. Vēlāk bijis tulks.

Miris 1945. g. 26. aug. karagūstekņu nometnē netālu no Maskavas.

Precējies 1917. g. 25. jūl. Rīgā ar dziedātāju Veru Rūdolfu (dz. 1890. g. 24. jūl.), meita Ingeborga Erna Marija (dz. 1922. g. 17. okt.), dēls Gerhards Jozefs Aleksandrs (1924. g. 22. jūl.–1945. g. 1. janv. Narvā, vācu karagūstekņu nometnē).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 326. l.; 27. apr., 84. l.; EVP; DBG; Baltischen Biographischen Lexikons digital http://www.klassika.info/Komponisten/Freymann_Walter/lebenslauf.html]

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja F. Gailīša 1920. g. 7. jūl. raksta Vācu zemessargu Likvidācijas komisijas priekšsēdētājam: “Ar Tiesu palātas priekšsēdētāja pavēli no š. g. 19. jūn. Valters Aleksandra d. Freimans, kurš dien 13. Tukuma kājnieku pulkā, ir iecelts par jaunāko kandidātu uz tiesu amatiem pie Rīgas Apgabaltiesas un iedalīts III. civilnodaļā. Ievērojot, ka Freimaņa ierašanās savā darba vietā ir nepieciešama sakarā ar stipri sajūtamo juristu trūkumu, pagodinos Jūs lūgt dot attiecīgu rīkojumu, lai Freimans tiktu atkomandēts no 13. Tukuma kājnieku pulka un piekomandēts Rīgas Apgabaltiesai, piezīmējot, ka ar tādu pašu lūgumu esmu griezies arī pie Apsardzības ministrijas 2. jūlijā 1920. g.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 84. l., 13. lp.)