Valters Eberhards Aleksandrs Mēdems
Valters Eberhards Aleksandrs Mēdems
- Dzimšanas datums:
- 04.05.1887
- Miršanas datums:
- 09.05.1945
- Mūža garums:
- 58
- Dienas kopš dzimšanas:
- 50294
- Gadi kopš dzimšanas:
- 137
- Dienas kopš miršanas:
- 29104
- Gadi kopš miršanas:
- 79
- Papildu vārdi:
- Walter Eberhard Alexander Albert Freiherr von Medem
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Nacists, Neatkarības kauju dalībnieks, Pulkvedis, Rakstnieks, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Valstsvīrs, Virsnieks, Žurnālists
- Tautība:
- vācietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks. Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (1919). Vācu okupācijas laikā bija Ostlandes reihskomisariāta Jelgavas apgabala komisārs (Gebietskommissar von Mitau) ar rezidenci Jelgavas pilī (1941-1944).
Dzimis 1887. gada 4. maijā Līgnicā, Silēzijā (mūsdienu Polijā).
Cēlies no baronu Mēdemu dzimtas Prūsijas atzara.
1914.- 1918.g. Pirmā pasaules kara laikā karoja 3. kalnu artilērijas pulka sastāvā.
Pēc Novembra revolūcijas 1919. gadā ieradās Latvijā un pieteicās Latvijas zemessardzē, kļuva par Bādenes brīvprātīgo nodaļas (Badisches Freiwilligen Abteilung, saukta par Mēdema brīvprātīgo korpusu (Freikorps von Medem) komandieri.
Piedalījās Latvijas brīvības cīņās pret lieliniekiem un Rīgas ieņemšanas operācijā 1919. gada 22. maijā, apbalvots ar Baltiešu Krustu.
Bermontiādes laikā komandēja Vācu leģiona nodaļu Zemgalē, pēc sakāves atgriezās Vācijā, kur strādāja par žurnālistu un redaktoru Austrumprūsijas laikrakstos Ostpreußische Zeitung un Allensteiner Zeitung,
no 1922. gada Telegraphen-Union. Piedalījās bijušo frotinieku biedrībā Stahlhelm (1924) un vācu nacionālajā Tautas partijā.
1926. gadā pārcēlās uz dzīvi Berlīnē, kur bija laikraksta Tag galvenais redaktors.
1933. gada maijā viņš iestājās Vācijas nacionālsociālistkajā strādnieku partijā (NSDAP), bet jau decembrī tika iecelts par SA (Sturmabteilung) spēku pulkvedi (Standartenführer).
1935. gadā izdeva memuārus par savu piedalīšanos Baltijas landesvērā "Rīgas iekarotājs" (Stürmer von Riga).
Otrā pasaules kara laikā V. Mēdems atgriezās Latvijā, kur 1941. gada 25. jūlijā viņu iecēla par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala Jelgavas apgabala komisāru (Gebietskommissar von Mitau) ar rezidenci Jelgavas pilī.
1942. gada janvārī paaugstināja par SA virspulkvedi (Oberführer).
Turpināja nodarboties ar rakstniecību un kā viens no "jaunās kārtības" ideologiem viņš sludināja, ka
... Latvijas valsts bija radusies tikai konjunktūras dēļ. Viss, kas šeit noticis 20 gados, lielajā vēsturē ir ļoti mazvērtīgs... Tam daudz lielāka nozīme, ka jūsu tauta šos 700 gadus ir dzīvojusi savā zemē, bet nevis tam, ko jūs šais 20 gados ieguvāt, tirgojoties ar žīdiem ...
Miris neskaidros apstākļos 1945. gada 9. maijā Prāgā, kad tajā ienāca Sarkanās armijas vienības.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.
15.01.1919 | Latvijas neatkarības cīņas. Liepājā tiek nodibināta firsta Līvena vienība
22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas
1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem
1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.
17.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas līdz pat 1991. gadam. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Piedņestra, Abhāzija, Tiva, Kuriļu salas, Karēlija ir Krievijas okupētas joprojām.