Otrdien, 18. februāra pusdienas laikā Dženkintaunā pie Filadelfijas 60 g. vecumā no sirds lēkmes miris muzikologs, komponists Valentīns Bērzkalns. Ar sirdsdarbības traucējumiem viņš slimoja jau ilgāku laiku un bija spiests ievērot reglamentētu režīmu. Pēdējā gaitā aizgājēju izvadīja sēru svētbrīdī McGoldrick bēru namā, West Ave un Cedar St. Dženkintaunā 21. februārī. Urna apglabāta 03.10.1976 Katskiļu kapos.

Ar Valentīna Bērzkalna aiziešanu aizsaulē apklususi klusa, bet darbīga mūziķa dzīve, kas bija iemīlējies tautas mūzikā un atstājis ievērojamus pienesumus tās spodrināšanā. Dzimis skolotāju ģimenē Izvaltas pagastā, Latgalē. Valentīns Bērzkalns jau no zēna gadiem bija pieķēries mūzikai. Pabeidzis Rēzeknes skolotāju institūtu, viņš dažus gadus Zilupē un Rēzeknē nostrādā par tautskolotāju, vadīdams arī korus, pēc kam dodas uz Rīgu studēt mūziku Latvijas konservatorijā prof. J. Vītola kompozicijas teorijas klasē. Rīgā V.Bērzkalna interesei par tautas dziesmu un tautas mūziku "izaug spārni". Viņš nodibina ansambli "Sidrabene", kas ar koklēm un dziesmām rīko gan koncertus, gan kuplina Rīgas radiofona raidījumus, gan pavada toreiz izcilāko tautas deju ansambli Diždancis". Viņa nopelni tautas mūzikas un koklēšanas popularizēšanai un spodrināšanai ir ļoti ievērojami. Šajā laikā viņš devis tautas dziesmu sabalsojumus arī sieviešu koriem.
Ļoti ievērojama loma V. Bērzkalnam bijusi arī kā mūzikas apcerētajam un latviešu mūzikas vēsturniekam, sevišķi trimdas posmā. 1948. gada žurnālā Ceļš (Vācijā) iespiests viņa pirmais plašākais darbs šājā jomā — apcere par Jurjānu Andreju. Ražība viņa muzikologa darbībā turpinās pēc ieceļošanas ASV, paralēli darbodamies arī Amerikas latviešu apvienības kultūras biroja mūzikas sekcijā, Kultūras fonda valdē. Humanitāro zinātņu asociācijā un rediģēdams rakstu krājumu Latvju Mūzika. Laika lasītājiem V. Bērzkalna vērtējumi pazīstami no viņa apcerēm par koncertiem un dziesmu svētkiem.
Jau 1954. g. V. Bērzkalns publicē apceri "Dziesmu svētki trimdā", ar pakāpeniskiem pētījumiem nonākdams pie kapitālajiem darbiem: Latviešu dziesmu svētku vēsture (1965) un Latviešu dziesmu svētki trimdā (1968.), ko publicē apgāds Grāmatu Draugs. Šo darbu atzinīgi novērtē arī Kultūras fonds, 1966. gadā piešķirdams autoram balvu. Līdz pašam pēdējam laikam, cik to atļāva veselības stāvoklis, V.Bērzkalns strādāja pie Latvju mūzikas vēsturiskās vārdnīcas manuskriptu. Šis darbs palika nepabeigts. Viņš atstāj dzīvesbiedri Veroniku un dēlu Kasparu, brāli, pianistu Anatolu Bērzkalnu ASV un brāli Pēteri Havajā.

Avots: "Laiks", 22.02.1975