Dzimusi 1916. gada 16. maijā Kremenčugā, Ukrainā, mirusi 2018. gada 3. decembrī Tēbijā, Zviedrijā.

Literatūrkritiķe, bibliogrāfe

Beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu, bija studenšu vienotnes "Ausma" biedre.  Strādāja par skolotāju, redaktori LETĀ 1940./41.g.

2.pasaules kara vācu okupācijas laikā iesaistījās pretošanas kustībā. Kara beigās kā Latvijas Centrālās Padomes darbiniece piedalījās bēgļu laivu organizēšanā, arī pati 1944.gada novembrī pārcēlās uz Zviedriju. Sevi uzskatīja par politisko trimdinieci, strādāja 22 dažādās vietās līdz dabūja darbu bibliotēkā.

Aktīvi aizstāvēja  padomju politieslodzīto vīra māsu Lidiju Lasmani, darbojoties starptautiskā mērogā un iesaistot Zviedrijas Ārlietu ministriju. 1959.gadā panāca atļauju saviem vecākiem izbraukt uz Zviedriju.

V.Lasmane bija aktīva daudzās Zviedrijas trimdas organizācijās. 1996.gadā ierosināja, nodibināja un vadīja dzejnieces Annas Dagdas piemiņas fondu, tika izdoti A.Dagdas kopotie raksti (2001-2005) un turpinās jauno dzejnieku apbalvošana Latvijā.

Bija precējusies ar Albertu Lasmani, meitas - Anika Sundberga (dz. 1953; teātra dekorāciju zīmētāja), Laine un Andra.

Grāmatas. "Pāri jūrai 1944./1945.g.", Stokholma 1990..g.

                 "Mēs nebraucām uz Zviedriju lai kļūtu par zviedriem", 2010.g.

                  "Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts", Rīga 2020.g.

                  "Larobok i lettiska", 1980.g., un otrs izdevums.

                  "A Course in Modern Latvian", 1985.g.

                   "Latviešu-zviedru sarunvārdnīca," 1993.g.

                    Latviešu gramatikas pārskats zviedru valodā ,1980.g.

          Zviedru dokumentālā filma "Pēdējā laiva uz Jūrkalni", 1991.g. (V.Lasmane kā intervētā un konsultante).

         Režisora P.Krilova fima "Uz spēles Latvija", 2014.g.

Valentīnes Lasmanes dzīvesstāstā "Nakts jau nav tikai gulēšanai" (2020.) pašā sākumā rakstīts, ka Valentīne dzimusi Kremenčukā 1916. gada 13. maijā (pēc vecā stila), kas pēc jaunā stila ir 28. maijs.
Tēvs – Kārlis Jaunzems (Pleskavas mērnieku skolas absolvents), latvietis. Māte – Ludmila Gulakova, ukrainiete.