Dzimis Vecaucē, miris Filadelfijā (ASV).

Valda Zanta dzīves gaitas sākušas Zemgales lauku sētā, Vecauces pagasta Zemgaļos, kur tas piedzimis 1908. gadā. Vērojot, ka tēvs cītīgi seko rakstiem par lauksaimniecību un liek lietā jaunākos atzinumus un padomus, tā aizsteigdamies priekšā dažam labam kaimiņam, Valdis Zants jau no zēna dienām lielu interesi pievērsis nevien zemkopībai un dārzkopībai, bet arl lopkopībai, sevišķi piensaimniecībai. Viņš pabeidz Jelgavas lauksaimniecības vidusskolu, pēc tam iestājas Latvijas universitātes lauksaimniecības fakultātē, kuru nobeidzis 1937. gadā. Sākot ar 1937. gadu viņš ir Tukuma apriņķa Jaunpils rajona agronoms. Kad ienākuši komunisti, tas darbu te zaudējis, bet varējis strādāt par Priekules rajona agronomu. Darba apstākļi kļuvuši tik neciešami, ka tas  šo vietu atstājis un pārgājis strādāt tēva mējās — Zemgaļos. Kad komunisti padzīti, tas kopš 1941.gada rudens strādājis par Kurzemes apgabala zālāju speciālistu Liepājā. 1942. gada vasarā tas iecelts par Saldus rajona agronomu un darbā palicis līdz pat izceļošanai uz Vāciju. Nevarēdams pieņemt vācu uzskatus un samierināties ar viņu nolūkiem mūsu valstī Latvijā, Valdis Zants iesaistījies pretestības kustībā, pievienodamies Latviešu Centrālās padomes slepenajai darbībai. Uz aizdomu pamata Gestapo viņu 1944.gada aprīli apcietināja. Tas ieslodzīts kopā ar citiem 17,4 kubikmetru cellē. Tā kā vāciešiem nav bijis nekādu pierādījumu, ar draugu palīdzību tas pēc trim nedēļām atkal atbrīvots.
Bēgļu gaitās Vācijā Alt-Efrādes latviešu lauksaimniecības skolā strādājis kā skolotājs no 1947.gada līdz 1949.gadam. 1949.gadā Valdis Zants dodas uz ASV , kur dabū darbu "ITE" rūpnīcā Filadelfijā par urbjamās mašīnas darbinātāju un nostrādā tur 22 gadus līdz pat aiziešanai pensijā.
Valdis Zants vienmēr bijis ļoti rosīgs sabiedriskā dzīvē. Viņš bija Latviešu Zemnieku savienības un tās akadēmiskās sekcijas biedrs, kā arī Latvijas Profesiju kameras lauksaimniecības sekcijas loceklis. Filadelfijā Valdis Zants 3 gadus bija latv. ev. lut. Sv. Jāņa draudzes priekšnieks. Viņa panākums, ka sievietēm draudzē tādas pašas tiesības kā vīriešiem, kas līdz tam tā nebija. Trīs gadus bijis par Filadelfijas latviešu draudžu un organizāciju sadarbības centra priekšnieku. Bijis arī par Filadelfijas Brīvo latvju biedrības priekšnieka vietnieku. Līdz pat savas dzīves pēdējam mirklim Valdis Zants kārtoja Brīvo latvju biedrības priekšlasījumu ciklu. Viņš arī piedalījies ALA dibināšanas kongresā un kā delegāts daudzos citos kongresos. Latviešu Sv. Jāņa svētdienas skolā vairākus gadus strādājis par vēstures un ģeogrāfijas pasniedzēju. Filadelfijā, strādādams svētdienas skolā, sastādījis vēstures konspektus pamatskolām, sakārtojis rakstus "Papildinājumam mājai un skolai" un sakopojis arī līdzīgi skanošus vārdus: "Saproti pareizi". Valdis Zants skaitījās pastāvīgs "Laika" korespondents Filadelfijā un viņa raksti par aktuālām tēmām iespiesti arī vairākos žurnālos un rakstu krājumos.
Valdi Zantu izvadīja 29. septembrī no Latviešu Sv. Jāņa ev. lut. dievnama. Dievkalpojumu noturēja mācītāja Velta Zante un šīs draudzes mācītājs Māris Ķirsons. Atvadu dziesmu dziedāja draudzes koris Ārijas Šulcas vadībā. Atvadu vārdus teica tagadējais draudzes priekšnieks Gunārs Jirgens. "Fraternitas Rustiana" saimes atvadu sveicienus nodeva seniors Aleksis Kleinhofs, īpaši atzīmēdams aizgājēja darbību Latvijas lauksaimniecības līmeņa celšanā. No Brīvo latvju biedrības un arī ALA pēdējos sveicienus nodeva Brīvo latvju biedrības priekšnieks Roberts Līdums. No Pensionāru kopas atvadas nesa kopas priekšnieks Edgars Brolis. Ar īpašu dzejoli atvadījās Ērika Grava. Pie kafijas galda izmeklētu deklamāciju aizgājējam veltīja Andrejs Brošs. Par aizgājēju skumst dzīves biedre Elza Zante, meita Maruta, kā arl radi, draugi un darba biedri, šai zemē un okupētā Latvijā.

Avots: "Laiks", 10.10.1984 un 13.10.1984