Valdis Vikmanis dzimis 25.01.1915. nodarbojās ar komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Valdis Vikmanis bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Liepājas rajona Nīcas pagasta zemnieku saimniecība "VĒRBEĻNIEKI"

Valdis Vikmanis nomira 96 gadu vecumā, 2011. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Valdis Vikmanis varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

***

Mūžības ceļu aizgājis ilggadējais izglītības darbinieks, mūziķis un diriģents, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavalieris Valdis Vikmanis.  

Dzimis 1915. gada 25. janvārī Naukšēnu pagastā Igaunijas pierobežā. Vecāki - Kristīne (dz. Briežkalne 1876-1959) un Jēkabs Vikmanis (1870-1927). Kristīnei un Jēkabam bija vienpadsmit bērni. Jautāts, kā vecāku ģimene iztika, Vikmaņa kungs atbild vienkārši - iztika tāpēc, ka strādāja.

1937.gadā beidza Latvijas konservatoriju un strādāja pēc tam Rūjienas ģimnāzijā par dziedāšanas skolotāju. Kopš 1940.gada saistīts ar Liepāju. Strādā 1.vidusskolā, spēlē Liepājas operteātra orķestrī. Kopš 1945.gada ir Liepājas mūzikas vidusskolas direktors un pedagogs.

Valdis Vikmanis teic, ka bija tāds nerakstīts likums lauku bērniem - ja tev bija pieci gadi, tad tu biji cūkgans. Valdis Vikmanis nav vienīgais latviešu dižgars, kas agrā bērnībā izbaudījis ganiņa pienākumus. Tāda pati pieredze bijusi, piemēram, dižajam aktierim Ēvaldam Valteram. Un daža laba cita tautā redzama cilvēka dzīvesstāsta lappusēs arī atradīsim „drūmo bukoliku”. Tomēr Valda Vikmaņa dzīves caurviju motīvs ir un paliek mūzika. Tas sākās ar to brīdi, kad mazais zēns Valdis biezajos Valmieras puses mežos darināja tāšu taures un svilpītes. Turpinājās, kad ģimnāzijas laikā Rūjienā vēlākais Maestro apguva trompetes spēli, kad mācījās konservatorijā, kad spēlēja dažādos armijas orķestros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kad bija mūziķis Liepājas operā, kad vairāk nekā četrdesmit gadus bija mūzikas vidusskolas pedagogs un direktors, kad 1973. gadā bija virsdiriģents Dziesmu svētku simtgadē.

Valdis Vikmanis mēdza sev uzdot arī eksistenciālus jautājumus, piemēram, vai mūža nogalē dzīvoju kā latvietis un kādam jābūt latvietim? Vai iespējama atbilde uz šādu jautājumu? Un kur tā rodama? Un cik tai iespējami varianti?

Ļoti iespējams, ka Maestro izdevās atrast arī atbildes uz sev tik svarīgajiem jautājumiem… Valdis Vikmanis ar interesi sekoja politiskās dzīves jaunumiem. Tiesa, prieka tur pamaz un neviens vien cilvēks atklāti pasaka, ka labāk nezināt un nebojāt sev dzīvi un veselību.

 Valdis Vikmanis, kura interesantā un piesātinātā dzīve ir vairāku daiļdarbu vērta, mūža nogalē sevi sauca par zemnieku Liepājas rajonā. Viņš dzīvo pie dēla, kas saimnieko viesu namā Pērkonē, allaž laipni sagaida viesos savus pārējos piecus bērnus, kā arī citus paciemoties gribētājus un „vienmēr uzmana vai mājās ir kafija, ar ko varbūtējos viesus pacienāt”.

Daudzus gadus diriģents vadījis arī dažādus muzikālos kolektīvus, tai skaitā Liepājas pilsētas skolotāju kori, Liepājas pūtēju orķestri, Liepājas simfonisko orķestri. Bijis Liepājas pilsētas un rajona koru un pūtēju orķestru virsdiriģents, Dziesmu svētku simtgadē 1973.gadā  bija svētku virsdiriģents.

Arī aiziedams pensijā, Vikmanis turpināja aktīvi piedalīties Liepājas puses kultūras dzīvē, vadījis Liepājas rajona skolotāju kori "Lira". Ieguvis Nopelniem bagātais mākslas darbinieka titulu un Kultūras attīstības fonda mūža stipendiju.

2002. gadā Maestro Valdis Vikmanis saņēma Latvijas Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu mūzikā, bet 2004. gadā viņam piešķirts "Goda Liepājnieka" tituls.

Četru dēlu un divu meitu tēvs. 2010.gadā iznāca grāmata "Valdis Vikmanis. Sava mūža diriģents", kurā var izlasīt intervijas ar pašu Maestro un viņa laikabiedru stāstījumus.