Acis uz mūžu slēdzis rakstnieks Valdis Lesiņš. Pirms pasaules kara viņš guva plašu ievērību ar romānu «Slimā dvēsele». Šis darbs, kas grāmatā iznāca 1911. gadā savā laikā radīja lielas pārrunas; te tēlots lepns, dzīvē traģisks varonis praporščiks Kairēns, patmīlis un analītiķis, Hamsuna varoņu gara radinieks. Arī nedaudzajos pārējos rakstnieka darbos redzami neikdienišķi, lepni cilvēki, kas pat mīlestībā nevar iztikt bez pašmocībām, bez zināma «dēmonisma» un mistikas. Visi tie ir traģiski, bet savu traģismu klusina ar ironiju; autors savukārt šajā ziņā palīdz saviem varoņiem ar aforismiem un paradoksiem piekaisītu izteiksmi.Pēc tam uz ilgāku laiku viņa spalva noklusa un tikai pašos pēdējos gados nelaiķis publicēja vairākus jaunus darbus. 

Dzimis Viļķenes pagasta Jaunstobros. Dzimis saimnieka ģimenē. Beidzis Rūstužu pagastskolu, Limbažu pilsētas skolu (1897), Gori-Gorku mērnieku un taksatoru skolu Smoļenskas guberņā (1900). Strādājis par mežu taksatoru Volīnijā un Krievijā (1901-02). 1902. gadā iestājies 30. artilērijas brigādē Saratovā, ieguvis artilērijas leitnanta pakāpi. 1904. gadā iesaukts aktīvajā karadienestā, piedalījies krievu- japāņu karā (1904-05). Pēc demobilizācijas Lesiņš 1905./05. gada ziemu pavadījis tēva mājās, kur sarakstījis romānu "Slimā dvēsele"(1907, grāmatā 1911). Strādājis par mērnieku un taksatoru Pēterburgā (1907-09), Harkovas apgabalā (1908-11), Sibīrijā (1911-14) u.c. Piedalījies 1. pasaules karā (1914-17), bijis artilērijas virsnieks, no armijas izstājies, nākot pie varas boļševikiem, pēc demobilizācijas 1917. gadā dzīvojis Ukrainā, Kaukāzā, Krimā, caur Sevastopoli, Konstantinolpoli, Sofiju, Vīni , Berlīni un Ščecinu kopā ar ģimeni atgriezies Latvijā. Strādājis par Zemkopības ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdni (1921-22 un 1930-32), bijis Valmieras apriņķa valsts zemju inspektors (1922-30).

Avots: "Latvijas kareivis", 25.12.1932

          "Tēvija", 22.12.1942

          http://biblioteka.valmiera.lv