Valdis Bērziņš

Dzimšanas datums:
15.03.1935
Miršanas datums:
04.10.2005
Mūža garums:
70
Dienas kopš dzimšanas:
32522
Gadi kopš dzimšanas:
89
Dienas kopš miršanas:
6751
Gadi kopš miršanas:
18
Kategorijas:
Pedagogs, skolotājs, Sabiedrisks darbinieks, Triju zvaigžņu ordeņa goda zīme, TZO GZ
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)

Valdis Bērziņš bija leģendārs Rīgas 3. vidusskolas direktors. Pats par sevi saka : 

Esmu dzimis 1935.gada 15.martā. 1954.gadā ar sudraba medaļu pabeidzu Rīgas 1.vidusskolu un bez iestājeksāmeniem kļuvu par Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta (vēlāk Rīgas Pedagoģiskais institūts) studentu. 1958.gadā institūtu pievienoja Latvijas universitātei. 1959.gada jūnijā ieguvu latviešu valodas un literatūras un vācu valodas skolotāja diplomu.

No 1959.gada 15.augusta līdz 1969.gada jūnijam biju Rīgas 1.vidusskolas skolotājs, mācību daļas vadītājs. No 1963. līdz 1968.gadam mans pamatdarbs bija Centra (toreiz Kirova) rajona izglītības nodaļā (skolu inspektors, nodaļas vadītājs).

1969.gada 6.janvāris ir mana pirmā darba diena Rīgas 3.vidusskolas direktora amatā. (Līdz mācību gada beigām biju arī 1.vidusskolas skolotājs divās izlaiduma klasēs.) 1987.gadā no Rīgas 3.vidusskolas aizgāju darbā uz jaunatvērto Rīgas 2.pedagoģisko skolu: nespēju pierādīt savu domu patiesumu toreizējās Drošības komitejas pārstāvim (kuratoram), atteicos atzīt dažu augstu amatpersonu prasības skolēnu padomiski patriotiskajā audzināšanā. 1990.gadā 3.vidusskolas skolotāji un skolēnu vecāki aicināja mani atgriezties direktora darbā. Aicinājumu pieņēmu. Pensionāra gadi ir klāt. Sagaidīšu jauno tūkstošgadi, izsniegšu absolventiem izglītības dokumentus. Un tad atdošu vietu jauniem spēkiem.

Darbā esmu centies un cenšos būt koleģiāls, objektīvs, arī paškritisks.
Neciešu negodīgumu, esmu neiecietīgs pret patiesa darba aizstāšanu ar daudzrunāšanu un daudzrakstīšanu. Zinu, ka daži kolēģi mani uzskata par autoritāru, tomēr vairums ir pretējās domās.

Mana pārliecība: bez darba disciplīnas, uzdevumu un pienākumu pareizas izpratnes un nepieciešamās sagatvotības mērķa sasniegšana ir neiespējama. Priecājos par tiem, kas labi, godprātīgi savu darbu vienmēr veic, ar aizrādījumiem un lūgumiem traucēju tos, kam darba griba un prasme tālāk veidojama vai meklējama cita profesija. Esmu kļūdījies, it īpaši dzīves jaunākajos gados. Vairāk laba izdarīt esmu gribējis, nekā tas ir izdevies.
Sāp sirds un skumjš ir prāts, domājot par to, kādu ļaunumu 50 okupācijas gadi nodarījuši mūsu dvēselei, apziņai, arī pedagoģijai (it īpaši ģimenē). Esam aizmirsuši neveiksmēs vispirms vainu meklēt sevī (tāpat kā komunisti Ļeņina, Staļina un viņu pēcteču vadībā). Pārāk daudz ļaužu neapzinās, ka jaunā personība (jau pirms dzimšanas bērns ir personība) jāaudzina tā, lai ar piekto, sesto dzīves gadu viņš savu rīcību gribētu un spētu pats novērtēt, būtu kaut mazliet paškritisks.
Visās neveiksmēs tagad joprojām mēdz vainot skolotāju. Bet skolā bērns taču ierodas tad, kad galvenais personības audzināšanas (vai neaudzināšanas) darbs jau paveikts.

Gribu atgādināt Rūdolfu Blaumani.
Krustiņš (savai mātei): "..Ārā pakalnē stāv veca, līka egle; ej, izliec to taisnu! .. Vai tā bija mīlestība, ka tu muļķa bērnam ļāvi darīt, ko viņš gribēja...? .." ("Pazudušais dēls", 1893.)
Ja mūsdienās izglītības darba vadītāji un vairums vecāku šo lielā Meistara pedagoģiskās patiesības domu saprastu, ievērotu un īstenotu, mūsu jaunā paaudze ātrāk atlabtu no varmācīgi uzspiestās ilgstošās padomiskās gara tumsības. Vairs daudzi nesaprotam (vai izliekamies nesaprotam), ka iemācīt kaut ko var tikai tam, kas mācās. Iepriekš teiktā sakarā tomēr esmu optimists: jaunā paaudze savu vecāku (pašreizējās spēka paaudzes) kļūdas dvēseliskuma noniecināšnā un savu bērnu audzināšanā tik daudz nepieļaus.

Esmu dzirdējis un lasījis presē, ka Rīgas 3.vidusskolu dažkārt par Bērziņa skolu sauc. Ko tur liegties, tas mani iepriecina. Ceru, ka mans pēctecis (mana pēctece) to spēs ļaunā neņemt. Ar laiku šāda 3.vidusskolas dēvēšana beigsies.
Ceru, ka Latvijas vēl joprojām stipri pārkrievotais skolu tīkls tiks straujāk latviskots.Ticu, drīz būs atjaunota Rīgas 3.ģimnāzija tās vēsturiskajās telpās Valdemāra ielā 2, kur tā uzsāka darbību pirms vairāk nekā 80 gadiem.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Valdis Bērziņš bija saistīts ar šādām organizācijām:

Viņš nomira 70 gadu vecumā, 2005. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Valdis Bērziņš varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Avoti: lursoft.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas