30. jūlijā pēc atkārtotas slimošanas ar retu kaiti, ko Anglijā dēvē par aktinomaikozi, 64 gadu vecumā miris gleznotājs prof. Valdemārs Tone. Pirmo reizi maz pazīstamā kaite viņu piemeklēja 1954.gadā un profesors ilgāku laiku dabūja uzturēties slimnīcās un ārstēties mājās, līdz atveseļojās tik tālu, ka varēja doties ceļojumā uz Spāniju un pēc atgriešanās 1956. un 1957. gadā cītīgi strādāt gar jaunām gleznām. Taču pirms kādiem mēnešiem slimība atkal atjaunojās un sākās krīzes posmi, kam sekoja nāve.Slimības             diagnozi Tonem noteicis slavenais Londonas ārsts Rasels Broks un tā raksturojās ar paaugstinātām temperātūrām un līdzību plaušu karsonim, hroniskam bronhitam vai pat tuberkulozei. Pēc Broka ieskata, aktinomaikoze rodas no sēnītes, ko sastop uz zāļu un labības stiebriem, un iekļūstot cilvēka ķermenī un asinīs, tā dažkārt izraisa sacietējumus un iekšējus audzējus vai ļaunākos gadījumos pat asins saindēšanos. Broks to apkarojis lielāko tiesu ar stiprām penicilīna devām un tā arī panācis zināmu uzlabošanos, bet pēdējā laikā stāvoklis atkal pasliktinājies, radot nieru nekrozi.

Ar Toni aizsaulē aizgājis viens no izcilākiem latviešu glezniecības pārstāvjiem, kas kā savas studijas vadītājs un ar 1925. g. mācības spēks Latvijas mākslas akadēmijā un izcils un īpats meistars savā mākslā plaši ietekmējis mūsu gleznotāju jaunāko audzi un ierosinājis sev daudz sekotājus. Viņa inspirēta, Rīgā savā laikā sakuploja tā dēvēto Mūksaliešu gleznotāju grupa un viņa ietekme paužas arī virknē trimdas gleznotāju, kas pie viņa mācījušies Rīgā vai trimdā Vācijā un Anglijā.
Vācijas trimdas posmā Tone dzīvoja Mērbekā un Detmoldā, čakli gleznodams, īpaši ģīmetnes un klusās dabas, kas daļēji reproducētas viņa 1953. g. Stokholmā iznākušajā gleznu mapē. No Vācijas Tone 1950. g. izceļoja uz Angliju, kur apmetās Londonā, līdz pat pēdējam laikam aktīvi darbodamies glezniecībā, par cik  to atļāva uzbrukušā slimība.

Tone bija zemgalietis, dzimis 1892. g. 23. martā. Mācījies Rīgas mākslas skolā pie Rozena, Purvīša un Rozentāla un pirmā pas. kara laikā arī Penzas mākslas skolā Krievijā. Dienējis latv. strēlniekos un Latvijas valsts sākuma gados aizrāvies ar abstrakto mākslu un kubismu, lai atkal atgrieztos pie reālistiskas uztveres un itāļu renesanses meistaru paraugiem, ar ko sīkāk iepazinies savos Vakareiropas ceļojumos. Bijis  biedrs vairākās mākslinieku organizācijās, bet visilgāk tā dēvētajā Rīgas grupā, piedaloties tās un arī Kultūras fonda izstādēs.
Trimdā savas izstādes sarīkojis Londonā un Zviedrijā. Daudzi Tones darbi Latvijas un arī ārzemju muzejos, bet visvairāk to būs privātās kolekcijās un viņa mākslas cienītāju īpašumā visā pasaulē.

Avots: "Londonas avīze", 06.08.1958

Meita - Ilga Rozentāle.